Mākslas fotogrāfijas virziens naratīvajā mākslā 21.gadsimtā

Nesen fotogrāfa darbos parādījas izmaiņas. Pēdējos gados viņu interesē vides aizsardzība, ekoloģija un cilvēku vērtības. Pēc savas foto aģentūras organizēšanas, Sebastjans Saļgado izveidoja projektu “Esamība” (2008), grāmatu – pārdomas par dabas skaistumu, harmoniju, par tradicionālām kultūrām un dzīvi sabiedrībā, kas negāja pēc tehnoloģiska progresa ceļa.
Saļgado uzskata, ka fotogrāfija ir fotogrāfēta cilvēka un fotogrāfa mijedarbības rezultāts. Svarīgu daļu no sava darba viņš uzskata spēju iedziļināties citu cilvēku problēmās, izteikt vietas un laika atmosfēru. (http://www.si-foto.com/sebastyan-salgado-reportazh-s-sochuvstviem-k-miru/)

SECINĀJUMI
Mūsdienās fotogrāfija nav tikai notikumu atspoguļojums, bet arī māksla. Mākslas fotogrāfija ir juteklsiskais attēls, kas emocionāli iedarbojas uz skātītāja, un spēj cilvēkos raisīt domas, emocijas. Bieži vien fotogrāfija pati par sevi nav centrālais mākslas darba elements – nozīmīgs ir teksts un konteksts, instalācija telpā u.c. faktori. Parasti fotogrāfs ar attēla palīdzību mēģina nodot skatītājiem ziņu, izmantojot dažādus materiālus (gumiju, otu, birsti, skrapi utt.) un lietojot jaunatklātos procesus (filtrus, miglas filtrus, lietus ekrānus, izplūdušu kontūru spēles utt.), ķīmiski iedarbojoties uz fotogrāfijas negatīva, retušējot (zīmējut vai gleznojot) vai pelietojot datoru efektus.
Pasaulē ir daudz mākslas fotogrāfijas pārstāvju. Tie galvenokārt attēlo tādas tēmas, kā mīlestība, dusmas, sāpes, ciešanās, nabadzība, militārie konflikti attiecības starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Dažu fotogrāfu uzmanību piesaista nenozīmīgi priekšmeti, parastas lietas, kas ir sev apkārt, daži attēlo parastus garāmgājējus, sabiedrību, daži par galveno varoni izvēlas pati sevi.
…