Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
1,99
You save:
0,26 (13%)
Discounted price*:
1,73
Purchase
Add to Wish List
ID number:616019
Author:
Evaluation:
Published: 28.05.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Kas ir mākslīgais intelekts?   
2.  Mākslīgā intelekta pētīšana   
3.  Mākslīgā intelekta izmantošana ikdienā   
4.  Vai mākslīgais intelekts ir cilvēkam analogs?   
5.  Simboliskais mākslīgais intelekts, cilvēka saprāta atdarinātājs   
6.  Pieeja no apakšas (Conectionism)   
7.  Alife simulācijas   
8.  Mākslīgā intelekta izmantošana robotu ražošanā   
Extract

No sākuma derētu noformulēt, kas tad ir mākslīgais intelekts. Termins intelekts (intelligence) ir cēlies no latīņu vārda intellectus – kas nozīmē prāts, saprāts, cilvēka domāšanas spējas. Tādējādi mākslīgais intelekts – Artificial Intelligence – AI parasti tiek definēts, kā sistēmu spēja ņemt savā pārziņā noteiktas cilvēka intelekta funkcijas, piemēram, pieņemt optimālus risinājumus balstoties uz agrāk gūto pieredzi un ārēju notikumu racionālu analīzi. Klasisks ir Tjuringa tests (1950), kuru īsumā varam aprakstīt šādi. “Ja kādā no apkārtējās vides izolētā istabā nosēdina cilvēku un caur datoru ļauj tam sazināties ar citā istabā esošu datoru vai cilvēku, tad, ja šis cilvēks sazināšanās procesā nespēj atšķirt cilvēku no datora, saka, ka uz datora uzstādītā sistēma (programmu kopums) ir mākslīgais intelekts.’’ Citiem vārdiem sakot mākslīgajam intelektam nevajadzētu atšķirties no cilvēka domāšanas. Te gan var rasties domstarpības, jo ne visi cilvēki domā vienādi. Vienkārši runājot, par mākslīgo intelektu parasti sauc programmas, kas dara lietas, par kurām cilvēki iedomājas, ka tie ir vienīgie uz tām spējīgie. Runas un attēlu atpazīšanas sistēmas, runas sintēze, orientēšanās telpā, konteksta veidošana utt., tiek uzskatīts par mākslīgo intelektu. Tiesa gan, kad cilvēki pierod pie tā, ko dara mašīnas, to vairs nesauc par mākslīgo intelektu. Gadsimta sākumā jebkurš kalkulators varētu būt mākslīgais intelekts, šodien burtu atpazīšana vairs nav nekas.
Vai šāds mākslīgais intelekts vispār ir vajadzīgs? Droši vien ir, ja mēs vēlamies, lai kādreiz mūs apkalpotu tādi roboti, kādi redzami labākajās zinātniski fantastiskajās filmās. No otras puses, progress ir process pats par sevi, ja kas ir izgudrojams, tad to kāds izdomās, gribam mēs to vai ne. Nākotnē mēs sastapsim arvien saprātīgākas un gudrākas mašīnas.
Kad tad īsti ir sākusies nopietna MI pētīšana? Cilvēks tā nopietni ir sācis pētīt mākslīgo intelektu jau uzreiz pēc Otrā Pasaules kara, kad cilvēki sāka vairāk nodarboties ar inteliģentām mašīnām. Kā pirmo šajā jomā varētu nosaukt angļu matemātiķi Alanu Tjuringu, kurš pat 1947. gadā nolasīja lekciju par mākslīgo intelektu. Viņš ir arī pirmais, kas uzskatīja, ka mākslīgais intelekts ir jārada programmējot datorus, nevis radot mehāniskas ierīces.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Mākslīgais intelekts”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/616019

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register