Saistību tiesības kā tiesību kopums regulē saistību rašanos, izpildi un to izbeigšanos. Tātad saistību tiesības nosaka civiltiesisko attiecību saturu mantas sadales, dažādu pakalpojumu un citu tiesisko darījumu procesos, kas saistīti ar līgumu noslēgšanu, to izpildi, tiesisko nodrošinājumu un attiecīgām tiesiskām sekām. Jebkura tiesiska saistība ir jāizpilda, un to parasti dara, nododot lietu, veicot darbu, sniedzot pakalpojumu.
Noslēdzot jebkuru tiesisku darījumu jāņem vērā tā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Griba figurē kā psiholoģiska procesu kategorija, lai darījums stātos spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieks izteic savu gribu, bet tai saskaņā Civillikuma 1440.pantu jābūt skaidri izteiktai un jāveidojas brīvi, tas ir, bez maldības, viltus un spaidiem.
Savā referātā es apskatīšu maldību kā gribas izteikuma sastāvdaļu, kad darījumi, kuri noslēgti izmantojot maldību ir spēkā neesoši vai gluži pretēji savu spēku nezaudē. Lai pēc iespējamas pilnvērtīgāk būtu iespējams izpētīt maldības nozīmi darījumos savā darbā izmantoju Latvijas Republikas Civillikumu un profesora K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā sagatavotos Civillikuma komentārus Saistību tiesībās.
Darījuma spēkā esamību nosaka darījuma dalībnieku gribas brīva izpausme. Tātad nepietiek, ka griba ir izteikta, saskaņā ar Civillikuma 1440. pantu ir nepieciešams, lai šī griba būtu izteikta bez maldības, viltus vai spaidiem. Da˛reiz gribas defekti uzreiz nenozīmē, ka darījums tiek uzskatīts par spēkā neesošu. Taču tiesai ir pamats izvērtēt šos gribas defektus pēc šiem trim vērtējuma kritērijiem – maldība, viltus, spaidi – un noteikt darījuma tiesiskumu, atzīt darījumu par spēkā neesošu.
Tiesiska darījuma dalībnieki savu gribu var izteikt un parasti arī izsaka: noteikti vai klusējot. Noteikti savu gribu var izteikt ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Divpusējā vai daudzpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums.…
