Secinājumi
1. Nodokļu politika ir pamats valsts finansu politikā un bez rūpīgas apstākļu analīzes tā nebūs efektīva, pat otrādi, traucēs valdības mērķu sasniegšanai. [4;89]
2. Latvijas nodokļu likumdošana ir ļoti mainīga, tādējādi tiek zaudēta patērētāju uzticība un palielināts risks investoriem, radot nevēlēšanos ieguldīt naudu uzņēmējdarbībā Latvijā.
3. Pievienotās vērtības nodokļa standartlikme Latvijā 21% apmērā ir samērīga, salīdzinot ar Eiropas Savienības dalībvalstu likmēm, kur vidējā likme ir mazliet pāri 20%.
4. Samazinātā pievienotās vērtības likme Latvijā ir augsta, salīdzinot ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Citas valstīs ir arī vairākas dažādu apmēru šīs samazinātās likmes.
5. Nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām mājām, manuprāt, pārkāpj efektīvas nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipu par objektivitāti un taisnīgumu, jo kadastrālā vērtība nenosaka ēkas vērtību, bet ietver sevī arī atrašanās vietu. Tas ir netaisnīgi pret mazāk turīgiem iedzīvotājiem, kuri jau vēsturiski dzīvo teritorijā, kurā šobrīd ir augstas īpašumu cenas, piemēram, Jūrmalā.
6. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis Latvijā ir atšķirīgs no kaimiņvalstu likumos noteiktajiem nodokļiem, respektīvi, nodoklis tiek aprēķināts atkarbā no automašīnas tehniskajiem parametriem, nevis nobrauktā attāluma un daudzuma. Manuprāt, tas neataino taisnīguma principu, kas būtu – jo vairāk brauc, jo vairāk maksā.
…