Cilvēka dzīves cikls pēc darba mūža garumā, ieguldījuma izglītībā, izaugsmē, ģimenē, pēctečos, nekustamā un kustamā īpašumā u.c., neapšaubāmi noslēdzas ar nāvi, atklājot jautājumu par aiz sevis atstātā mantojuma turpinājumu. Dzīves laikā gandrīz katram sastaptajam pretīmnācējam reiz ir bijis vai būs jāsaskarās ar mantojuma atstājēja palikušās mantas dalīšanu un mantošanu. Palikušajiem tuviniekiem un citām saistītajām personām pēc mantojuma atstājēja nāves nākas dalīt mantojuma atstājēja uzkrātos aktīvus un dzēst atstātos pasīvus. Ņemot vērā norādīto mantošanas jautājums ir bijis un būs aktuāls ikvienā paaudzē, tādēļ ir nozīmīgi rast izpratni par ap mantojumu gulstošajiem aktuālajiem jautājumiem, tiesu praksi un vēsturisko attīstību, tādējādi taisnīgi un tiesiski atrisinot iespējami sarežģītākus dzīves kāzusus.
Izstrādā darba mērķis ir gūt ieskatu par mantojuma un mantinieka jēdzienu, mantošanas veidiem, to vēstutisko attīstību un aktuālajām tiesu atziņām, tiesību zinātnieku atziņām. Ievērojot aplūkojamās darba tēmas senumu un plašumu, plašo tiesu prakses mantojumu, literatūras un viedokļu daudzveidību, darbā tiek likts uzsvars uz mantojuma jēdziena aplūkošanu, pieskaroties no tā izrietošajiem jautājumiem, piemēram, par mantinieka jēdzienu un statusu un ar normatīvajiem aktiem noteiktajiem mūsdienu mantošanas veidiem. …