SECINĀJUMI
Kopumā, pirms iesākās Mk 2:13-17 teksta fragments, Jēzus bija tikko dziedinājis
cilvēku, kas bija triekas ķerts. Tad sekoja dotais teksts, ka Jēzus gāja pa jūras malu, kur kopā ar Leviju un citiem muitas un nodokļu ievācējiem devās pie Levija ēst mielastu. No kultūras konteksta varētu domāt, ka Levijs un viņa draugi bija augļotāji, kas bija arī izstumtie no
sabiedrības, jo cilvēki nemīlēja tādus, kas pildīja valsts darbu, kur tautas naudu atdod nejūdu valstij caur nodevām. Farizeji uzdeva jautājumus Jēzus mācekļiem, kuru vietā atbildēja pats Jēzus ar domu, ka viņš un viņa mācekļi dodas tikai pie slimajiem, gan morāli, gan fiziski, jo tikai tiem tie ir vajadzīgi. Iespējams šajā teksta fragmenta lasīto aicinājumu un atnākšanu var
interpretēt arī teoloģiski, ka aicinājums sekot Jēzum bija aicinājums mācīties viņa mācību un Jēzus atnākšana bija Dieva atnākšana pestīt cilvēkus no grēka.
Ja salīdzina Mk 2:1-12, Mk 2:13-17 un Mk 2:18-22 rindkopas pergamenta un
papirusa majuskuļus, tad var secināt, ka tie sakrīt un viens otru pamato kā ticamu tekstu. Tie ir - papirusa manuskluis “p88” un pergamenta manuskuli, kā " א", “A”, “B”, “C”, “D”, “K”, “L”, “W”, “Г”, “Δ”, “Θ”. Ārējie faktori norāda, ka Mk 2:13-17 ir ticams.
Pēc dažādu variāciju un tekstu izlaidumiem no dažādiem avotiem, teksts saglabā
savu galveno domu, pat ja arī bija manāmas dažas neprecizitātes vai nu neuzmanības, vai cita veida teikuma konstrukcijas caur saikļiem. Piemēram, dažādu formas darbības vārdiem, kas
norādīja ēšanu un dzeršanu; vārdu spēle par farizejiem un farizeju rakstu mācītājiem;
jautājuma teksta iesākšana, kas nav visur, ar “kurš” (τι); dažādas versijas “un” (και), “bet” (δε), “tāpēc ka”/”jo” (οτι) lietojums u.c., kas saglabā to pašu domu, tikai manās teikuma stils un labskanīgums, pat ja arī tika izlaists palīgteikums, kas paskaidro farizeju jautājuma iemeslu, ka viņi redz Jēzu un mācekļus mielastā kopā ar zemu vērtējamu sabiedrību. …
