Pētīšana - metode, kas tiek pielietota primāro datu vākšanai, kurā informācija tiek sakopota komunicējoties ar zīmīgu skaitu cilvēku. Primārā informācija ir jauna un paredzēta kādam konkrētam mērķim. Šo informāciju var iegūt ar dažādām pētīšanas metodēm. [3., 131.lpp.]
Pētīšana nodrošina ātru, ne pārāk dārgu, efektīvu un akurātu veidu kā novērtēt informāciju par iedzīvotājiem. Protams, izpētes mēdz būt arī neveiksmīgas un vāji realizētas, taču pēdējos 50 gados izpētes tehnika un standarti ir kļuvuši daudz zinātniskāki un akurātāki.
Pētīšana (apsekojums) nozīmē aprakstošas informācijas vākšanu. Apsekojums tiek izmantots, kad ir jāveic aprakstošais pētījums Izpētē vajag izjautāt respondentus pielietojot vai nu mutisko, vai rakstisko izjautāšanu. Raksturīgs metodes piemērs ir aptauja. Apsekojumus veic ar telefonaptaujas palīdzību, pa e-pastu, aci-pret-aci interviju, lieto arī elektronisko interaktīvo aptauju. Metodes priekšrocības- elastīgums, iespēja iegūt dažādus datus; salīdzinošais lētums un mērķa sasniegšanas ātrums. Trūkumi- respondenti reizēm nav gatavi atbildēt uz jautājumiem (laika trūkuma dēļ, arī psiholoģiski: var nepatikt uzdotie jautājumi); iespējamas nepatiess informācijas no respondentu puses utt.
Aptauja atrodas starp novērošanu un eksperimentu. Tā ir ērta aprakstošu pētījumu veikšanai. Aptaujas tiek veiktas, lai iegūtu informāciju. Mērķis ir noskaidrot, kam cilvēki dod priekšroku, viņu apmierinātības pakāpi utt. Aptaujas nozīmē cilvēku pozīcijas noteikšanu vai arī ziņu saņemšanu kādā jautājumā. Aptauja ir pati izplatītākā un svarīgākā datu savākšanas forma mārketingā. Apmēram 90% pētījumu tiek izmantota šī metode. Aptauja var notikt mutiski vai arī rakstiski, mutiskās un telefonaptaujas parasti dēvē par intervijām. Aptaujas – tirgus dalībnieku un ekspertaptaujas. Ar aptauju palīdzību galvenokārt pēta parādības, kuras nevar novērot vai statistiski izmērīt. Trūkumi – aptaujas organizētāju ietekme, reprezentācijas kļūdas.
Aptaujas tiek iedalītas pēc šādām pazīmēm:
Pēc aptaujātāju loka (fiziskas personas, juridiskas personas, eksperti…);
Pēc vienlaikus aptaujāto skaita (individuālās jeb personiskās un grupas intervijas);
Pēc aptaujā iekļauto tematu skaita (viens vai vairāki);
Pēc standartizācijas līmeņa (brīvā, strukturētā vai pilnīgi standartizēta shēma);
Pēc aptaujas biežuma (vienreizēja vai vairākkārtēja aptauja).…
