Kvalitatīvas izpētes nolūks ir noteikt, kas patērētājam prātā. Tas tiek veikts, lai iegūtu pieeju un gūtu aptuvenu priekšstatu par šī cilvēka perspektīvu. Tā palīdz pētniekam orientēties patērētāja aktivitāšu un interešu sarežģītībā un dažādībā. Kvalitatīvie dati tiek savākti, lai pētnieki varētu zināt vairāk par lietām, kuras nevar tieši novērot un novērtēt. Kvalitatīvo datu ievākšana tiek veikta, lai iegūtu pamatizjūtu par problēmu pirms pāriešanas uz analītiskāku izpētes daļu. Kopumā šīs metodes ir mazāk strukturētas un intensīvākas nekā standartizētās aptaujas veida intervijas. Ir garākas un elastīgākas attiecības ar atbildētāju, tāpēc iegūtie dati ir dziļāki un bagātāki pēc satura, – tas nozīmē arī lielāku potenciālu jaunām izpratnēm un perspektīvām. Atbildētāju skaits ir neliels un tikai daļēji atspoguļo jebkuru iedzīvotāju mērķu grupu, veidojot tās kā iesākumu, bet ne aizvietojumu, rūpīgi strukturētām liela mēroga izpētēm “uz vietas”.
Kvalitatīvās izpētes metožu pieļaujamā izmantošana ir:
Problēmu sīkāka noteikšana
Hipotēžu izvirzīšana pārbaudīšanai ar sekojošu izpēti
Jaunu produktu vai pakalpojumu jēdzienu, problēmu risinājumu, produktu īpašību sarakstu u.t.t. ģenerēšana
Iepriekšējas (primāras) reakcijas gūšana par jauno produktu jēdzieniem
Strukturētu anketu primārā testēšana
Patērētāja priekšrocību un vārdu krājuma apgūšana
Pētnieka iepazīstināšana ar nepazīstamo vidi: vajadzībām, to apmierinājumu, pielietojuma situācijām un problēmām
Izpratne par tēmām, kuras citādi nebūtu iespējams izpētīt ar strukturētām izpētes metodēm.
Kā šo metožu iespējamo pielietojumu piemēru var minēt vienu no uzņēmuma Lattelekom izpētēm. …