Marksisms kā kultūrantropoloģijas virziens

Antropoloģija par zinātni izveidojās 19.gs. 2.pusē, līdz ar lielu daļu pārējām zinātnes nozarēm. 19.gs. sākumā sabiedrībā parādījās interese par vēsturi, sabiedrības rašanos, tas lielā mērā bija saistīts ar nacionālo kustību pieaugumu, īpaši ar Napoleona laiku.
Tomēr par antropoloģiju var runāt tikai sākot ar 19.gs.otro pusi. 19.gs.v. gan Morgana, gan Teilora darbi vairāk gan vēl atbilda etnogrāfijai, jo tika sarakstīti neizejot no kabineta, tomēr jau šajā laikā parādās pirmās antropoloģijas pazīmes.
Pirmie antropoloģiskie vispārinājumi bija evolucionisms, kas noteica antropoloģijas attīstību. Ar to saistāms visai spēcīgs ideoloģiskais virziens, kas savās teorijas izmantoja arī evolūcijas teoriju – marksisms, kura radītāji bija K. Markss un F. Engelss.
Marksisma pamatlicēju darbi kalpoja par bāzi veidot principiāli jaunu vēsturiskā materiālisma virzienu antropoloģijas zinātnē. Bet marksisms vēl nekļuva par vadošo antropoloģijas metodi, kaut vispārēja metodika par vēsturisko un dialektisko materiālismu jau tajā laikā atstāja milzīgu ietekmi uz antropoloģijas attīstību. Viņu darbības gadi sakrita ar evolucionisma veidošanos.
Marksisma ideoloģiskais pamats
Marksisms pēc būtības ir vēstures ekonomiskā interpretācija balstīta uz K.Marksa un F.Engelsa darbiem. Markss bija revolucionārs, kurš koncentrējās uz kapitālisma apgāšanu. Tuvāka antropoloģijai vairāk bija Engelsa radošais darbs Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās (1884). Abi šie vīri ietekmējās no Luisa Henrija Morgana ( Louis Henry Morgan ) un viņa sociālās evolūcijas modeļa.
…