Par valsti.
50. gados Cicerona politiskos uzskatus raksturo īpašā, cieņas un apbrīnas pilnā attieksme pret to Romas republiku, kāda tā bijusi savos labākajos pastāvēšanas gados. Risinot teorētiskas pārdomas par valsti būtību galvenokārt traktātos „Par valsti” (54 - 51 p.m.ē.) un „Par likumiem ” (52 – 51 p.m.ē.), autors skicē republikas portretu, kāds tas varētu būt ideālā variantā, jo 50. gados jau vērojamā pagrimuma cēlonis, viņaprāt, ir aristokrātijas morālā degradācija. Romas republiku, kurā Cicerons saskata apvienotas monarhijas (realizē konsoli), aristokrātijas (pārstāv senāts) un demokrātijas (tautas sapulce) principus, rakstnieks uztver kā cilvēku ideālu kopdzīves formu. Citās valstīs sabiedrību kā vienotu veselumu sagrauj atsevišķu cilvēku interešu anarhiskums, citās vara koncentrē monarha rokās - kā rezultātā sabiedrību veidojošie atsevišķie cilvēki tiek nivelēti un faktiski ir beztiesīgi. Romas politiskās iekārtas pamatā gan rodama spriega spēkošanās starp pilsoņu un valsts interesēm, starp kaislībām un saprātu, starp jauninājumiem un tradīcijām, bet kuras pastāvēšanu nosaka pilsoņu un valsts interešu sakritība. Cicerons ir pārliecināts arī par Romas misiju attiecībās ar pakļautajām zemēm. Viņaprāt, lielvalsts var pastāvēt, ja tiek nodrošinātas iedzīvotāju juridiskās tiesības un laba pašpārvalde. Cenšanās nepazemot pakļautās tautas, pēc rakstnieka domām, satur kopā milzīgo Romas valsti.
Tuvojoties pilsoņu karam no 49 līdz 45 gadam p.m.ē., Ciceronam, tāpat kā daudziem citiem, bija jāizšķiras, kā pusē nostāties – Pompeja vai Cēzara. Cēzars gan darbojās kā senāta, tātad arī Cicerona, pretinieks, bet nevar nepamanīt, ka viņš ir stiprākais. Cicerona biogrāfijā Plūtarhs raksta: „Bija tomēr skaidrs, ka viņš ilgi svārstījās un izšķiršanās sagādāja viņam lielas ciešanas. Vēstulēs draugiem viņš rakstīja, ka nezinot, ko iesākt, Pompejam esot taisnīgāks un cildenāks kara iemesls, bet Cēzars prasmīgāk izmantojot apstākļus un vairāk gādājot par sevi un saviem draugiem. Tāpēc, rakstīja Cicerons, viņš zinot, no kā bēgt, bet nezinot, pie kā jābēg. ”
Izvēlējies Pompeju, piedzīvojis tā sakāvi un izlīdzis ar Cēzaru, Cicerons jau pagātnē aizguvušo politiķa popularitāti neatguva.
…
