Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,49 (14%)
Discounted price*:
3,00
Purchase
Add to Wish List
ID number:843726
Author:
Evaluation:
Published: 24.04.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Cicerona izcelsme    4
  Ceļš uz atpazīstamību    6
  Runas pret Gaju Verru    8
  Runa pret Katilīnu    9
  Par valsti    11
  Daiļrunas un mākslas pamatprincipi    12
  Ģimene    14
  Secinājumi    15
  Izmantotās literatūras un interneta resursu saraksts    16
Extract

Par valsti.
50. gados Cicerona politiskos uzskatus raksturo īpašā, cieņas un apbrīnas pilnā attieksme pret to Romas republiku, kāda tā bijusi savos labākajos pastāvēšanas gados. Risinot teorētiskas pārdomas par valsti būtību galvenokārt traktātos „Par valsti” (54 - 51 p.m.ē.) un „Par likumiem ” (52 – 51 p.m.ē.), autors skicē republikas portretu, kāds tas varētu būt ideālā variantā, jo 50. gados jau vērojamā pagrimuma cēlonis, viņaprāt, ir aristokrātijas morālā degradācija. Romas republiku, kurā Cicerons saskata apvienotas monarhijas (realizē konsoli), aristokrātijas (pārstāv senāts) un demokrātijas (tautas sapulce) principus, rakstnieks uztver kā cilvēku ideālu kopdzīves formu. Citās valstīs sabiedrību kā vienotu veselumu sagrauj atsevišķu cilvēku interešu anarhiskums, citās vara koncentrē monarha rokās - kā rezultātā sabiedrību veidojošie atsevišķie cilvēki tiek nivelēti un faktiski ir beztiesīgi. Romas politiskās iekārtas pamatā gan rodama spriega spēkošanās starp pilsoņu un valsts interesēm, starp kaislībām un saprātu, starp jauninājumiem un tradīcijām, bet kuras pastāvēšanu nosaka pilsoņu un valsts interešu sakritība. Cicerons ir pārliecināts arī par Romas misiju attiecībās ar pakļautajām zemēm. Viņaprāt, lielvalsts var pastāvēt, ja tiek nodrošinātas iedzīvotāju juridiskās tiesības un laba pašpārvalde. Cenšanās nepazemot pakļautās tautas, pēc rakstnieka domām, satur kopā milzīgo Romas valsti.
Tuvojoties pilsoņu karam no 49 līdz 45 gadam p.m.ē., Ciceronam, tāpat kā daudziem citiem, bija jāizšķiras, kā pusē nostāties – Pompeja vai Cēzara. Cēzars gan darbojās kā senāta, tātad arī Cicerona, pretinieks, bet nevar nepamanīt, ka viņš ir stiprākais. Cicerona biogrāfijā Plūtarhs raksta: „Bija tomēr skaidrs, ka viņš ilgi svārstījās un izšķiršanās sagādāja viņam lielas ciešanas. Vēstulēs draugiem viņš rakstīja, ka nezinot, ko iesākt, Pompejam esot taisnīgāks un cildenāks kara iemesls, bet Cēzars prasmīgāk izmantojot apstākļus un vairāk gādājot par sevi un saviem draugiem. Tāpēc, rakstīja Cicerons, viņš zinot, no kā bēgt, bet nezinot, pie kā jābēg. ”
Izvēlējies Pompeju, piedzīvojis tā sakāvi un izlīdzis ar Cēzaru, Cicerons jau pagātnē aizguvušo politiķa popularitāti neatguva.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,00 €
Work pack Nr. 1331788
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „MarksTullijs Cicerons”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/843726

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register