Žans Baptists Bezire piedzima 1768 gada 6. augusta Preisaka, Lotas departamenta. Tikai kadu pusotru gadu iepriekš Mira piedzima taja paša departamenta. Abu šo Napoleona karu varonu vecaki bija nabadzigi pilsetnieki. 1788. gada, kad Mira bija divdesmit četri un Bezirē divdesmit trīs gadi, viņi kopīgi devās uz Parīzi meklēt laimi. Parīzē abi jaunekļi iestājās Ludvika XVI konstitucionālajā gvardē. Viņa pirmā kara pieredze bija Tilirijas pils ieņemšana un šveiciešu sargu izkaušana. Šajā asiņainajā grautiņā, Bezirē riskēdams ar savu dzīvību, izglāba dažas karalienes galma dāmas no asinskārā pūļa rokām. Kad konstitucionālā gvarde tika likvidēta, viņš tika iekļauts revulucionārās armijas kavalērijā, un tika nosūtīts uz Pirenejiem. Par drosmi kaujās ziemeļspānijā, viņš tika paaugstināts kapteiņa rangā. Pēc tam kavalērijas nodaļa, kurā kalpoja Bezirē tika nosūtīta uz Napoleona Itālijas armiju. Viņš drīz vien ar savu drosmi kaujaslaukā pievērsa Bonaparta uzmanību. Marengo kaujā Bezirē ar savu kavalērijas nodaļu uzbruka austriešu artilērijas baterijai, kad austriešu šāviņš saraustīja viņa zirgu gabalos. Bezirē nokrita kaujaslaukā ar savu nošauto zirgu, tomēr viņš turpināja uzbrukumu bez zirga un ieņēma austriešu bateriju ar zobenu rokā. Napoleons bija tik ļoti sajūsmināts par šo jaunā virsnieka varonību, ka tad, kad viņš nodibināja Konsulāro Gvardi, Bezirē tika iecelts par tās komandieri. Kad Napoleons kļuva par imperatoru, viņš piešķīra Bezirē maršala pakāpi. Kā Impērijas Gvardes komandierim Bezirē bija jāveic tikai viens uzbrukums kaujas laikā - vai nu jāglābj armija no sakāves vai arī galīgi jāsakauj atejošais pretinieks.
…
