Aptuveni ik pēc 2 gadiem un 2 mēnešiem Marss nokļūst opozīcijā. Tad tas atrodas vistuvāk Zemei un labi redzams visu nakti kā spožs, sarkanīgs spīdeklis. Nelielā teleskopā var saskatīt tikai Marsa disku, bet vidēji spēcīgā teleskopā – arī virsas detaļas – polārās cepures un tumšus plankumus.
Marss atrodas vistuvāk Zemei tad, kad tas ir savas orbītas perihēlijā, bet Zeme – afēlijā. Šādas situācijas atkārtojas ik pēc 15 vai 17 gadiem un to sauc par lielo opozīciju. Tad attālums no Zemes līdz Marsam ir tikai 56 miljoni kilometru un planētas redzamais diametrs sasniedz 25 . Lielo opozīciju laikā vislabāk saskatāmas detaļas uz Marsa virsmas. Pēdējo reizi lielā opozīcija notika 2005. gada 7. novembrī.
Kaut arī Marss ir ārējā planēta, tam novērojama neliela fāze – dažkārt planētas diski nav pilns, bet ar nelielu robu malā. Kad Marss nokļūst konjunkcijā – aiz Saules, tas atrodas tālu no Zemes un tā leņķiskie izmēri ir nelieli. Iestājas planētas neredzamības periods, kas ilgst vairākus mēnešus.
Par Marsa magnetosfēru un magnētisko lauku ir maz informācijas. Zināms vienīgais, ka magnētiskais lauks uz planētas virsas ir aptuveni 500 reizes vājāks nekā uz Zemes, turklāt ģeogrāfisko un magnētisko polu polaritāte sakrīt. Marsam ir stipri retināta atmosfēra. Tā sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda (95%), kā arī nedaudz slāpekļa (2 – 3%) un argona (1 –2%). Skābeklis un ūdens tvaiks ir niecīgā daudzumā. Vidēji atmosfēras spiediens uz planētas virsmas ir 6h Pa. Tāds spiediens uz Zemes ir 40 km augstumā. Tas ir par zemu, lai cilvēks varētu uzturēties uz Marsa bez skafandra. Tikai reizēm tajā parādās retināti balti vai violeti mākoņi.…
