Martins Luters Kings kā politisks vadonis ASV 50-tajos gados

Secinājumi
1. Mārtins Luters Kings aizsāka cīņu par melnādaino tiesībām ASV 20. gs. 50. gados.
2. M. L. Kings nebija studējis politiku, taču veiksmīgi pašmācības ceļā un ar domabiedru atbalstu apguva pilsoniskās nepakļaušanās, oratoriskās un protestu organizēšanas metodes.
3. M. L. Kinga bērnībā un jaunībā piedzīvotā rasistiskās attieksmes pieredze veicināja viņa stāšanos pretī ASV valdībai un cilvēktiesību pieprasīšanas pasākumu organizēšanas vēlmi.
4. Lielākos panākumus M. L. Kinga kampaņās nodrošināja tieši no Gandija aizgūtā nevardarbības ideja, kas šokēja un raisīja līdzcietību no baltādainās sabiedrības puses.
5. No Gandija aizgūtās nevardarbības idejas M. L. Kingam palīdzēja stiprināt arī reliģiskā pārliecība un gadsimtiem pastāvošais, pazemīgais melnādaino sabiedrības raksturs.
6. M. L. Kings atbilst politiska vadoņa raksturojumam, viņam piemita visas nepieciešamās īpašības un motivācijas.
7. Sabiedrībā vēl gan joprojām trūkst tolerances pret melnādaino sabiedrību, tomēr M. L. Kinga radītā kustība izraisīja milzīgas pārmaiņas 50. gadu sabiedrībā un vēl mūsdienās strādā ar līdzīgiem mērķiem.
8. Vēl joprojām sabiedrībā valda rasistiski uzskati, jo, kā apgalvo M. Ašmanis, lai pielāgotās šādām pārmaiņām sabiedrībā, nepieciešama masu pieredzes uzkrāšanās. Tā kā kopš melnādaino cilvēktiesību pieņemšanas pagājuši tikai 45 gadi, laika posms šādai milzīgai sabiedrības adaptācijai ir par īsu.
9. Kaut arī vēl ilgi pēc M. L. Kinga nāves ik pa laikam parādījās kādas Kingu nomelnojošas baumas, viņš sabiedrībā tik un tā tiek uzskatīts par pozitīvu vadoni ar cēliem mērķiem un darbību.
…