SECINĀJUMS
Roku masāža bija pazīstama jau vairākus tūkstošus gadus p.m.ē. un tādus masāžas paņēmienus kā glaudi, izspiedes, maidzīšana, berzēšana, vibrācijas, tricināšana un kustības plaši pielietoja higiēnas un ārstniecības masāžā. Jau senatnē vairākās valstīs slavenie ārsti mēģināja paskaidrot masāžas paņēmienu fizioloģisko iedarbību, bet paskaidrot tos zinātniski nebija iespējams, zemas medicīnas attīstības līmeņa dēļ, tāpēc, masāžas paņēmieni senatnē bija aprakstīti diezgan virspusēji un neprecīzi.
Mūsdienās lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka masāžas iedarbības pamatā ir sarežģīti savstarpēji saistīti reflektorie, neirohumorālie un neiroendokrīnie procesi, kurus regulē Centrālā nervu sistēma. Masāžas paņēmieni izraisa ādā, muskuļos, asinsvadu sieniņās esošo nervu galu kairināšanu. Šajā gadījumā uz Centrālo nervu sistēmu, ar Perifērās nervu sistēmas nervu impulsu palīdzību, tiek sūtīts vesels plūdums impulsu no daudziem nervu galu orgāniem, uztverošiem kairinājumu. Tālāk Centrālā nervu sistēmā šīs kairinājums tiek apstrādāts un līdz ar šīm reakcijām notiek virkne sarežģītu reflektoru reakciju, kuru iespaidā masāžas paņēmieni, izejot no sava veida un specifikas, iedarbojās uz muskuļiem, locītavām, kauliem, sirds asinsrites un limfas sistēmu, vielmaiņu un izvadīšanas funkcijām, elpošanas sistēmu, kā arī ietekmē esošajiem iekšējiem orgāniem un psihi.
Zinot atsevišķa masāžas paņēmiena fizioloģisko iedarbību, tos var droši pielietot konkrētā masāžas veidā: ārstnieciskā, higiēniskā vai sporta masāžā. Pateicoties savai fizioloģiskai iedarbībai sporta praksē liela nozīme ir izspiedes, maidzīšanas un berzēšanas paņēmieniem. Masāžas procedūrā pēc procentuālās attiecībās, katru no šiem paņēmieniem pielieto vairāk vai mazāk, atkarībā no masāžas veida: sagatavojoša, pirms sacensību vai atjaunojoša masāža.
…
