Masu mediju ietekme uz vēlētāju izvēli

“Parastie vēlētāji parasti ļoti ilgi vai ļoti saspringti nedomā par politiskiem jautājumiem. Viņu dzīvēs dominē privātas un personīgās rūpes – viņu veselība, viņu ģimenes un viņu draugi. Šīs ir tās lietas, kas tiem sagādā visvairāk labsajūtas un rūpes, un šis it tās lietas, kas prasa visaktuālāko uzmanību. Lielākajai daļai cilvēku parasti politiskie jautājumi mazāk aktuāli”

(Martin Harrop, William L. Miller)

Pilsoņu politiskā aktivitāte parasti demokrātiskās valstīs aug līdz ar vēlēšanu tuvošanos un lai gan to, vai vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī un atdod balsi par kādu partiju var ietekmēt daudz un dažādi faktori, mēs nolēmām apskatīt masu mediju ietekmi.
2002. gada 8 oktobrī Latvijā notiks kārtējās 8. saeimas vēlēšanas un lai noskaidrotu un izprastu kā plašsaziņas līdzekļi kā ietekmē potenciālo vēlētāju politisko izvēli nolēmām veikt pētījumu un izvirzīt hipotēzi: Masu medijiem piemīt ietekme uz vēlētāju politisko izvēli.
Pētījuma ietvaros esam veikuši socioloģisko aptauju, kurā apzinājām potenciālo velētāju iespējamo politisko aktivitāti, attieksmi pret medijiem, kā arī to iespējamo politisko izvēli. Esam izmantojuši arī ziņu aģentūras LETA Ekonomisko pētījumu institūta (EPI) sagatavoto preses mediju monitoringu laika posmā no marta līdz aprīlim, kuru analizējot centāmies noteikt Latvijas vadošo dienas laikrakstu – Dienas un Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) politiskās pozīcijas. Izmantojām arī Lursoft veidoto partiju publicitātes indeksu, lai skaidrotu vispārējo partiju popularitāti presē.
Pētījuma pielikumā (Nr.1) iekļauti diagrammas ar aptaujā iegūtajām respondentu atbildēm, kā arī aptaujas anketa (Nr.4) savukārt atsevišķos gadījumos pētījuma pamatdaļā analizējot izdalām respondentu atbildes pēc dzīvesvietas, vecums, kā arī izglītības līmeņa un dzimuma.…