Latvijas skolas joprojām ir diezgan tālu no modeļa, kas paredz pāreju uz lielāku latviešu mācībvalodas proporciju mazākumtautību skolās (klasēs). Skolas neveicina sabiedrības etnisko dalīšanu, bet veicina saliedētību daudzveidībā. Izglītības politikas ieviesējiem trūkst būtiskas informācijas, lai identificētu tās jomas, kur pastāvošs struktūras pretestība pakāpeniskajai nošķirtības pārvēršanai ir īpaši izteikta. Šī zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt, kā notiek mazākumtautību skolēnu integrācija Iecavas vidusskolas klasēs.
Pētījuma autori definē iekļaušanu kā pretstatu norobežošanai, un pētījuma teorētiskais pamatojums izriet no pieņēmuma, ka gadījumos, ja izglītojamo mērķa grupa ir sociāli vai etniski neviendabīga, diferencēta pieeja var būt pamatota un pat nepieciešama, tomēr norobežojoša un nevienlīdzīga pieeja nav pieļaujama.…