1. Interesanti fakti par sirdi
Sirds ir dūres lieluma orgāns, kas atrodas starp plaušām. Tā sastāv no sirds muskuļa, kas nekad nenogurst. Sirds automātiski saraujas aptuveni reizi sekundē, virzot asinis. Sirdi apņem ciets apvalks, ko sauc par sirds somiņu. Lai gan sirds darbojas kā viens vesels, būtībā tā sastāv no diviem blakus esošiem sūkņiem, ko atdala muskuļota šķērssiena. Viena sirds puse sūknē asinis uz plaušām, bet otra – pa visu ķermeni [1; 436].
1.1. Sirds uzbūve un darbība
Asinis, kas cilvēka organismā plūst tikpat nepārtraukti kā upē ūdens, piegādā audu šūnām barības vielas un skābekli un aizgādā prom vielmaiņas procesos radušos nevajadzīgos, kaitīgos ķīmiskos savienojumus. Asinis plūst pa noslēgtu asinsvadu sistēmu, un sūknis, kas savu darbību uzsācis jau vairākus mēnešus pirms bērna piedzimšanas un nenorimis strādā gadu desmitiem, ir sirds. Tā turpina strādāt pat naktī, kad mēs atpūšamies pēc dienas pūliņiem. Ja sirds pārstāj darboties, tad cilvēkam tas nozīmē nāvi. Pirmās 5 – 10 minūtes pēc sirdsdarbības pārtraukuma medicīnā sauc par klīnisko nāvi, jo tad vēl pastāv cerības, ka cilvēku var atdzīvināt. Pēc tam jau iestājas iestājas bioloģiskā nāve, jo, apsīkstot asinsritei, audu šūnas iet bojā un orgānos sākas neatgriezeniski procesi.
Evolūcijas gaitā sirds uzbūve ir pilnveidojusies, tā piemērojusies sūkņa funkciju veikšanai. Cilvēka sirdī faktiski darbojas it kā divi sūkņi: viens no tiem – kreisā sirds puse – dzen asinis pa lielo asinsrites loku, pa kuru tās nonāk visos iekšējos orgānos un visās ķermeņa daļās, turpretī otrs sūknis – labā sirds puse – nodrošina asinsriti mazajā jeb plaušu lokā, kur asinīs atjaunojas gāzu sastāvs. Abu šo sūkņu darbaspējas ir ļoti lielas. Stundā katra sirds puse izsviež ap 250 l, bet diennaktī – vairāk nekā 6000 l asiņu. Cilvēkam atrodoties miera stāvoklī, vienas saraušanās laikā sirds paveic apmēram 0,2 kgm, bet diennaktī – ap 17000 kgm lielu darbu. Fiziskas slodzes laikā sirdsdarbība intensificējas. Spēcīgas, labi trenētas sportista sirds katra puse spēj vajadzības brīdī izsviest lielajos asinsvados, ar kuram sākas abi asinsrites loki, līdz 40 l asiņu vienā minūtē. Ja jūs atgriezīsiet vannas istabā ūdensvada krānu un lēnām skaitīsiet līdz 60, diezin vai šai laikā, it īpaši, ja jūs dzīvojat, teiksim, sestajā stāvā, piepildīsies 3 – 4 spaiņi. Turpretī katra sirds puse tos piepilda [3; 18].
…
