Mazo HES darbības izvērtēšana
Katra saimnieciskā darbība rada kaitējumu dabai, videi. Aizsprostu veidošana uz ūdenstecēm rada dabīgā hidroloģiskā režīma traucējumus, veido tādu ūdens līmeņa režīmu, kas nesakrīt ar to dabiskajām sezonālajām svārstībām. Nav iespējams novērst hidroelektrostaciju negatīvo ietekmi, bet iespēja to samazināt līdz minimumam ir pilnīgi reāla.GALVENĀS PROBLĒMAS HES IETEKMES IZVĒRTĒŠANĀ
Līdz šim brīdim pirms mazo hidroelektrostaciju būvniecības ir ticis pieprasīts tikai zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdziens, bet ekoloģiskā ekspertīze – atzinums par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu esamību, HES ietekmei pakļautajās teritorijās, ir tikusi veikta tikai atsevišķos gadījumos.
Reģionālās vides pārvaldes, izdodot ekoloģisko uzdevumu vai tehniskos noteikumus, neuzdeva izvērtēt ietekmi uz upes kopējo ekoloģiju. Netika kompleksi apsekoti ietekmētie upju posmi, noteikti esošie biotopi, aizsargājamie augi un to aizņemtās teritorijas upēs un HES ietekmes zonās, līdz ar to nebija iemesla aizliegt atjaunot un būvēt uz upēm aizsprostus. Vienīgais dokuments, uz kura pamata RVP varēja noteikt būvniecības ierobežojumus, bija saskaņā ar LR Zvejniecības likumu sagatavotais zivsaimnieciskās ekspertīzes pirmsprojekta slēdziens, kurā vispārējā formā tika vērtēta HES ietekme uz zivju resursiem, kā arī dažkārt doti priekšlikumi prognozējamās darbības optimizēšanai. Šie pirmsprojekta zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdzieni ne ar vienu normatīvo aktu nebija saistoši, taču attiecīgā RVP parasti tos ņēma vērā, izdodot sākumā ekoloģisko uzdevumu, pēc tam tehniskos noteikumus. Tomēr jānorāda, ka HES tehniskiem projektiem un ekspluatācijas noteikumiem (ar retiem izņēmumiem) nav tikusi veikta zivsaimnieciskā ekspertīze, jo to neparedzēja normatīvie akti.…
