Lasot pasaules presi rodas iespaids, ka tirgus ekonomikā eksistē tikai uzņēmumi giganti, plašas daudznozaru apvienības, trasti un koncerni. Vāciju pārstāv “Siemenss”, “Volkswagen”, Japānu – “Mitsubishi”, “Sony”, ASV – “General Motors”, “Ford” utt. Lielražošana ir tehnoloģiski nepieciešama no efektivitātes viedokļa. Modernā metalurģija, automobiļu ražošana, ķīmija, naftas pārstrāde nespēj attīstīties sīkražošanas ietvaros. Vai tas nozīmē, ka mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai mūsdienās ir otršķirīga nozīme? Par analīzes pamatu var paņemt Vāciju un Japānu – valstis ar dinamisku attīstību, labiem panākumiem zinātniski tehniskā progresā, ar aktīvu ārējo tirdzniecību. Statistiskie rādītāji vēsta, ka šīs valstis ir tipiskas sīkražošanas zemes. Un te nav nekādas pretrunas. Sīkražošana papildina lielražošanu.
Vācija raksturojums. VFR vēl pirms apvienošanas ar austrumu zemēm darbojās 1,9 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu. 1,7 miljonos uzņēmumu strādāja līdz 9 cilvēkiem. Vidējo uzņēmumu ar darba ņēmēju skaitu no 40 līdz 499 bija ap 200 tūkstošiem. Uzņēmumi ar darbinieku skaitu 500 un vairāk bija 3,6 tūkstoši. Mazie un vidējie uzņēmumi deva 2/3 visas Vācijā saražotās produkcijas. Šajos uzņēmumos arī strādāja 2/3 visu nodarbināto. Vācijā mazos un vidējos uzņēmumus dēvē par ekonomiskās, sociālās un politiskās dzīves pamatu, drošu balstu.
Japānas mazais bizness. Japānā par mazo uzņēmējdarbību uzskata:
Rūpniecībā – uzņēmumus, kur strādājošo skaits nepārsniedz 300 cilvēku;
vairumtirdzniecībā – līdz 100 darbiniekiem;
mazumtirdzniecībā – līdz 50 darba ņēmēju;
sadzīves pakalpojumos – līdz 50 algoto darbinieku.
Lielie pasaulslavenie Japānas industrijas giganti ir tikai ekonomiskā “aisberga” virsotne. Apstrādājošā rūpniecībā strādā 6,5 miljoni mazo uzņēmumu. To īpatsvars ir 99% no šīs rūpniecības uzņēmumu kopskaita. Nodarbināto īpatsvars – virs 80%. Mazā un vidējā rūpniecība nodrošina 55% visas produkcijas, vairumtirdzniecībā – 60%, mazumtirdzniecībā – 80%.
Japānas mazais bizness balsta šīs valsts lielražošanu. Automobiļu karaļi “Toyota” un “Nissan” paši ražo tikai 20 – 30% no automobiļu kopējā daudzuma. 70 – 80% ražo mazie un vidējie uzņēmumi piegāžu kārtībā. “Toyota” ir tikai 260 tiešo piegādātāju. Šiem (būtībā starpniekiem) ir 4 – 5 tūkstoši piegādātāju, kas savukārt sadala pasūtījumus 40 – 50 tūkstošiem detaļu pusfabrikātu ražotājuzņēmumiem.
Eiropā problēma nav uzsākt biznesu, bet gan to paplašināt. Piemēram, lielākā daļa no vairāk nekā 3.5 miljonu Lielbritānijas firmu, kuru īpašnieki ir arī to reālie vadītāji, ir ļoti mazas. Mazāk nekā 6% no tām nodarbina 10 un vairāk cilvēkus, un tikai 2% firmu apgrozījums pārsniedz £10 miljonus gadā. Tikai viens no 3000 Lielbritānijas neatkarīgajiem uzņēmumiem gadā ģenerē £1miljonu un vairāk peļņu.…
