-
Medicīniskā parazitoloģija
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
1. | Amēba un amebiāze | 6 |
1.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 6 |
1.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 7 |
1.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 7 |
2. | Tripanosoze un tripanosomoze | 9 |
2.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 9 |
3.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 9 |
3.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 9 |
3. | Lamblijas un lamblioze | 10 |
3.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 10 |
3.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 11 |
3.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 12 |
4. | Plazmodijs jeb malārija | 13 |
4.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 13 |
4.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 14 |
4.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 14 |
5. | Helmintozes | 16 |
5.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 16 |
5.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 16 |
5.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 17 |
6. | Fasciloze | 18 |
6.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 18 |
6.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 18 |
6.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 18 |
7. | Askaridoze | 19 |
7.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 19 |
7.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 19 |
7.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 19 |
8. | Enterobioze | 20 |
8.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 20 |
8.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 20 |
8.3. | Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse | 20 |
9. | Lenteņi (Latvijas sugas) | 21 |
9.1. | Etioloģija un epidemioloģija | 21 |
9.2. | Patoģenēze un klīniskā norise | 21 |
9.3. | Platais lentenis | 22 |
9.4. | Vērša lentenis | 22 |
9.5. | Cūkas lentenis | 22 |
9.6. | Zivju lentenis | 23 |
9.7. | Pundurlentenis | 23 |
9.8. | Profilakse | 23 |
Izmantotā literatūra | 24 |
Dzīvie organismi pastāvīgi mājo apkārtējā vidē un atrodas savstarpējā saistībā ar ārējās vides faktoriem un viens ar otru. Īpaša loma dažādu sugu īpatņu savstarpējās attiecībās ir parazītismam. Parazītisms ir viena no kopdzīves formām, kad viens organisms – parazīts dzīvo uz otra organisma – saimnieka rēķina. Parazītus iedala īstos un neīstos.
Īstie parazīti – tie ir organismi, kuriem parazītiskais dzīves veids ir obligāts izdzīvošanai.
Neīstie parazīti – tie ir organismi, kas spējīgi kādu laiku saglabāt dzīvotspēju, nejauši nonākot citā organismā (piem., istabas mušas kāpuri paliek dzīvi izejot cauri cilvēka kuņģa – zarnu traktam). Parazīti saimnieka organismu izmanto ne tikai uzturam, bet arī kā savu pastāvīgo vai pagaidu dzīves vietu.
Atbilstoši dzīves vietai tos iedala 2 grupās:
1) pagaidu parazītos,
2) pastāvīgos parazītos.
Pagaidu parazīti tikai daļu no savas dzīves pavada uz saimnieka ķermeņa, galvenokārt barošanās laikā. Pie tam barošanās ilgums un saistība ar saimnieku var būt dažāda (piemēram, ērces, odi, moskīti, blusas).
Pastāvīgie parazīti iedalās 2 kategorijās:
1) fakultatīvi pastāvīgos,
2) īstos jeb obligāti pastāvīgos.…
- Medicīniskā parazitoloģija
- Parazitoloģija
- Tiespsihiatrisko ekspertīžu specifika un tiespsihiatriskais novērtējums personām ar dažādiem psihiskiem traucējumiem atkarībā no šo traucējumu izpausmes
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Tiespsihiatrisko ekspertīžu specifika un tiespsihiatriskais novērtējums personām ar dažādiem psihiskiem traucējumiem atkarībā no šo traucējumu izpausmes
Research Papers for university18
-
Parazitoloģija
Research Papers for university5
-
Alkohola delīrijs neatliekamās medicīniskās palīdzības etapā
Research Papers for university17
-
Tiesu ekspertīzes organizēšana un norise
Research Papers for university5
-
Medicīniskā parozitoloģija. Helmitozes
Research Papers for university8