Ievads
Preses brīvība ir mediju īpašība, kas raksturo medija neatkarību no dažādām tā darbību ietekmējošiem faktoriem. Brīvības nams (Freedom House) dažādās valstīs kopš 1979. gada klasificējusi preses un raidorganizāciju sistēmas kategorijās – „brīvas”, „daļēji brīvas” un „nebrīvas”. Latvijas prese, piemēram, ietilptu kategorijā „brīva”, bet kā liecina pēdējo gadu priekšvēlēšanu perioda atspoguļojums, preses brīvība reizēm Latvijā ir apdraudēta un pretendē uz „daļēji brīvas” preses statusu.
Preses atbildība ir pienākumi un standarti, kurus piemēro kāda mediju organizācija (piemēram, Latvijas Žurnālistu savienība) un šīs normas ir kopīgas kā ikvienam atsevišķam profesionālim, tā mediju organizācijai kopumā.
Abas šīs īpašības ir vienotas kopīgā dimensijā attiecībā pret diviem objektiem – auditoriju un īpašnieku. Transnacionālā mediju piederība kādam globālam ekonomiskajam spēkam ietekmē gan medija atbildību, gan brīvību, tādēļ īpaši svarīgi ir aplūkot mediju atbildības un brīvības dimensiju Eiropas Savienībā. Šī ir viena no būtiskākajām problēmām mediju vidē mūsdienās.
Neapšaubāmi medijiem ir izšķiroša loma demokrātiskas, kapitālistiskas sabiedrības kultūras veidošanā. Mediji ekonomiski ir dziļi iesaistīti tirgū un patēriņa virzībā; tie arī pieskaņojas politikas ikdienas ritmam; tie mums piedāvā daudz dažādu pasaules uzskatu, vietēju un nacionālu, globālu, kas pieejami caur dažādiem žanriem un tehnoloģijām. Tiek uzskatīts, ka mediji veido mūsu identitātes, vērtības un uzskatus. Tieši tādēļ mediju vara nedrīkst pārsniegt savas auditorijas tiesības un neizpildīt tās ekspektācijas. Mediju atbildības un brīvības mijiedarbību ir svarīgi novērot un analizēt, jo šīs mijiedarbības negatīvās sekas var izraisīt auditorijas uzmanības un uzticības zudumu mediju organizācijām.
Šajā darbā tiek aplūkots mediju atbildības jēdzienu nozīme, saturs, atbildības līmeņi un mediju atbildība ētikas kontekstā, vadoties pēc P. Schlessinger, D.McQuail, P. Jones, E.Levita un A.Shelton teorētiskajām nostādnēm.
1. Mediju atbildības un brīvības jēdziena saturs
Rietumos preses brīvību vispārīgi saista ar Sieberta tā saukto libertāriešu preses teoriju (1956), kas saistās ar personisko brīvību, privātīpašumu un peļņas motīvu vai KHAAS (CHAOS) – konkurence, heterogenitāte, autonomija, atvērtība un savtīgums - paradigmu (Merrill,2000a). Libertariāņu preses nolūks ir „informēt, izklaidēt un pārdot”, bet galvenokārt palīdzēt atklāt patiesību un pārliecināties par valdības atbilstošu darbību (Siebert et al., 1956:7) .
…
