Masu mediju pirmsākumi meklējami vel ilgu laiku pirms iespiešanas mašīnas izgudrošanas. Vel senajā Romā jaunākās un svarīgākās ziņas rakstīja uz māla plāksnītēm un nogādāja tuvākās pilsētās. Toreiz visu informāciju, visas kopijas nācās pārrakstīt ar roku, ar to nodarbojās atsevišķi apmācīti vergi. Nākamais lielais solis, mediju attīstībā, bija Gūtenberga izgudrojums, īpašā tehnika, ar kuru varēja iespiest dažādus rakstus. Šīs izgudrojums nesa būtiskas pārmaiņas Eiropas attīstībā. Sāka iespiest ne tikai reliģiska satura darbus, bet arī rokasgrāmatas, kalendārus, vārdnīcas, kartes, pat valūtas tabulas. Tas sekmēja zinātnes attīstību.
Nākamais solis bija radio izgudrojums, kas palīdzēja cilvēkiem dzirdēt ziņas nekavējoties, atrodoties daudzu metru attālumā no vietas, kur šo ziņu stāsta, tādā veidā ziņu piegāde kļuva ātrāka un arī nepatērēja tik daudz līdzekļu. Aiz radio izgudrošanas sekoja visiem tik mīļota televīzijas izgudrošana. Arī televīzija laika gaitā attīstās, ja pirmais televizors bija melnbalts un maza diametra, tad tagad televizori ir dažādām gaumēm, piemērām, platekrāna, pārnēsājamie. Pat tagad lielākā cilvēku daļa nemainīs ne pret ko laiku, kuru viņi pavada pie televizora, vērojot savu mīļāko raidījumu vai seriālu.
Pēdējais, bet ne pēc nozīmes, izgudrojums ir internets. Kurš laika gaitā spēj visātrāk reaģēt uz jaunumiem, ja televīzijā vismaz kādu stundu ir jānogaida, lai varētu pavēstīt par jaunumiem, nerunājot jau par preses izdevumiem, kuriem ir nepieciešama aptuveni pus diena, internetā ziņas izplatās dažu minūšu laikā. …
