Meli un to izpausmes formas

Ir patiesība, kas nodara sāpes, un ir meli kā glābiņš. Tas ir atkarīgs no sociālās situācijas un apstākļiem, kuri dažkārt spiež nevis melot, bet vienkārši noklusēt patiesību. Zinātnieki uzskata, ka ne vienmēr nepatiesība ir jāatklāj. Taču krāpšana gan ir obligāti jāatmasko, ja tas ir tīšs nodarījums ar savtīgu nolūku.
Daudzi cilvēki, kuri runā nepatiesību, nav meļi. Piemēram, neveiksmīgs padoms klientam par kapitālieguldījumu nav meli, ja konsultants pats nezina patiesību.
Cilvēki, kuri apzinās, ka melo, bet nevar sevi kontrolēt, ir patoloģiski krāpnieki, bet tie, kuri paši nezina, ka saka nepatiesību,- pašapmāna upuri.
Meli un krāpšana ir darbības, ar kuru palīdzību viens cilvēks maldina otru ar nolūku un bez iepriekšēja brīdinājuma, kā arī bez upura lūguma neatklāt patiesību.
Melu formas:
 Noklusēšana;
 izkropļošana jeb sagrozīšana;
 izkropļošana ar noklusēšanu;
 emociju patiesā cēloņa slēpšana;
 patiesības teikšana tādā veidā, lai tā neliktos ticama;
 maldinoša izvairīšanās.
Pastāv divas melu pamatformas: noklusēšana un izkropļošana.
Noklusējot melis slēpj patieso informāciju, bet nesaka arī nepatiesību. Toties izkropļojot, melis ne tikai slēpj patiesību, bet sniedz arī tās vietā melīgu informāciju. Bieži vien, tikai apvienojot noklusēšanu ar izkropļošanu, melis var sasniegt savu mērķi, dažkārt to var panākt, vienkārši nepasakot visu patiesību.
Bieži vien, ja pastāv iespēja izvēlēties melu formu, krāpnieki izvēlas noklusēšanu. Tas ir izdevīgāk un vieglāk nekā atklāti mānīt, jo tad pastāv iespēja tikt pieķertam melos.
Arī sabiedrība noklusēšanu pieņem mazāk nosodoši, un melim vienmēr var rasties izdevība aizbildināties ar sliktu atmiņu vai arī par vēlēšanos visu izstāstīt vēlāk.…