Īss ieskats fotogrāfijas vēsturē pasaulē.
Tālajā 1839. gadā neatkarīgi viens no otra praktiskās fotogrāfijas procesu atklāja anglis Viljams Fokss Tolbots (1800 – 1877) un francūzis Luijs Dagērs (1789 – 1851), tādēļ par 19. gadsimta nozīmīgāko notikumu jāmin fotogrāfijas atklāšana. Tādēļ uz visiem laikiem ierakstīti pirmatklājēju vārdi: Žozefs Nisefors Niepse (1765 – 1833), Luijs Žaks Mande Dagērs (1787 – 1851), Viljams Henrijs Foks Tolbots (1800 – 1877). Fotogrāfiju sākumā nesauca par fotogrāfiju, bet gan par dagerotipiju (1839 –1860). Dagerotipija bija pirmais fotografēšanas paņēmiens, kuru 1839. gadā atklāja L.Dagērs. Dagerotipijas tika taisītas uz gludi nopulētām sudraba vai vara platēm, kas tika pārklātas ar joda tvaikiem. Attīstīšana tika veikta ar dzīvsudraba tvaikiem, kurus uzņēma tikai apgaismotās vietās. Pēc neapgaismotā metāla jodīda izšķīdināšanas fiksāžas sālī iegūst gaišu attēlu uz tumša fona. Diemžēl dagerotipija ļāva izgatavot tikai vienu attēla eksemplāru. Dagerotipija kā fotografēšanas pirmsākums aktīvi tika izmantota apmēram 20 gadus, jo pēc tam vara skārdu aizvietoja ar stiklu un tā saucamajām slapjajām platēm. Kā norāda grāmatas autors Pēteris Korsaks “Līdzko fotogrāfija bija izkūņojusies pāri dagerotipijai – kura nekādu kopēšanu vai izgatavošanu vairākos eksemplāros nepieļāva -, tikko bija atrasta kolodija emulsija negatīvam, sākās retušēšana – bilžu nogludināšana, izpatikšana publikai.”
…