Melngalvju nams - Rīgas simbols

Melngalvju brālības pirmsākumi meklējami karos pret neticīgajiem. Tā izveidojusies no 13. gs. pastāvējušās Svētā Jura brālības. Sākotnēji tai tika piedēvēts Artura galma nosaukums, jo melngalvji dzīvoja pēc viduslaiku bruņinieku tikumiem. Pakāpeniski Melngalvju nams kļuva par neprecēto tirgotāju namu. Rīgas melngalvji pirmo reizi vēstures avotos minēti 1413. gadā, kad tie noturējuši sanāksmi kādā pilsētas vīna pagrabā. 13. gs., beigās, kad Rīgā nostiprinājās pilsētas sabiedrība Rīgas tirgoņi zaudēja patstāvību un bija spiesti pakļauties pilsētai. Viņi nolēma izveidot savu ģildi – vecāko no visām, kas kādreiz eksistējušas Rīgā – ar nosaukumu Melngalvju Ģilde. 15. gs., rokrakstā minēts: ”Melngalvjiem piemita visas raksturīgās tirgotāju karadraudžu iezīmes, un tieši: tie bija citzemju tirgoņi, neprecēti ļaudis, kuriem nebija Rīgā dzīvesvietas un kuri brauca no vietas uz vietu, un līdz 15. gs., piedalījās pilsētas kara darbībās kā atsevišķa vienība.”1 Tomēr darbības pirmajā posmā Melngalvjiem bija ciešs kontakts ar tai radniecīgo Lielo ģildi, no kuras tie radikāli nodalījās tikai 17. gadsimtā.
Viņu patrons bija svētais Juris – bruņinieku un karavīru aizstāvis un svētais Maurīcijs. (Svētais Maurīcijs leģendā neesot bijis melns, bet dzeltens, jo nebija afrikānis, bet gan ēģiptietis. Dzīvodams mūsu ēras II gadsimtā un būdams romiešu armijas virsnieks, viņš nepildīja pavēli un neapspieda kristiešu leģiona sacelšanos. Viņš tika sodīts ar nāvi. …