Nobeigums
Meli ir cilvēku mijiedarbības un esības elements. Mūsdienās, pamatojoties uz melu psiholoģijas atziņām, ir iespējams pēc dažādām pazīmēm noteikt, vai cilvēks melo vai nē. Galvenais uzdevums, vērtējot neverbālās komunikācijas signālus ir pamanīt melus, atšķirt patiesīgumu no meliem, tajā pašā laikā saprotot un apzinoties, ka konstatēt melus tikai pēc vienas pazīmes, piemēram, noteikta sejas izteiksme, balss intonācija, vai ķermeņa kustība, nav iespējams, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus. Šādu uzdevumu var mēģināt sekmīgi paveikt tikai vērtējot visas pazīmes kopumā.
Darba gaitā autore ir secinājusi, ka ikviens cilvēks ar sociālo pieredzi un interesi var iemācīties pareizi novērtēt cilvēkus, proti, sarunas biedrus, it īpaši, ja cilvēks, kurš melo, ir manāmi uztraucies, proti, emocionāli uzbudināts, vai arīdzan nav pieredzējis melošanā. Jurisprudencē juristiem arīdzan svarīgi ir apzināt un būt izglītotiem melu psiholoģijā, piemēram, zināt par melu verbālajām un neverbālajām melu izpausmēm, tādējādi, iespējams, konstatējot pazīmes, pēc kurām izsecināt, vai cilvēks melo vai nē. Jurisprudencē melus ir iespējams noteikt ar poligrāfa palīdzību, ko visbiežāk izmanto kriminālprocesā kā papildus pierādījumu.
Darba gaitā tika secināts, ka neverbālajā komunikācijā reti kurš cilvēks pēc savām sajūtām parastos apstākļos spēj pietiekami noteikt savu sejas izteiksmi, jo izmaiņas mīmikā var notikt pēkšņi, izpaužoties uz īsu brīdi, bez tam, tās ir grūti nolasīt tāpēc, ka sejas muskuļu veidojums ir sarežģīts. Neverbālajā komunikācijā melus var noteikt pēc acu skatiena un kontakta, smaida, roku žestiem un simboliskajiem žestiem. Melus var noteikt arī, analizējot verbālo cilvēka komunikāciju. Piemēram, darbā tika secināts, ka melus iespējams atklāt arī pēc balss, runas un vārdiem, kurus cilvēks lieto un kādā veidā tie tiek lietoti un izmantoti verbālajā saskarsmē un verbālajā komunikācijā ar citiem cilvēkiem, proti, sarunas partneriem. Pamatojoties uz atziņām, kas gūtas, izpētot cilvēka verbālo komunikāciju melos, ir secināms, ka dažkārt daudz svarīgāk ir klausīties kā cilvēks, tas ir, sarunu biedrs atbild un kāda ir sarunas partnera uzvedība sarunas gaitā, nevis paša atbildes.
Darba mērķis tā sasniegšanā izmantotie uzdevumi ir īstenoti, ir izanalizēta melu psiholoģijas būtība, nozīme un tā jēga. Gūstot teorētisku ieskatu dažādos literatūras avotos, autore guva zināšanas, kā praksē, īpaši, jurisprudencē, konstatēt melu esību pēc dažādām verbālām un neverbālām personu pazīmēm, kā arī daudz citu, interesantu atziņu par melu psiholoģiju un tā nozīmi mūsdienās. Kopumā darbs noritējis veiksmīgi, autore gandarīta par referātā paveikto.
…
