Jebkurš projekts sākas ar problēmas izvirzīšanu. Šajā posmā ir svarīgi saskatīt problēmu un to nodefinēt. Problēmas neeksistē pašas par sevi – problēmas redzējums un arī risinājums ir atkarīgs no personas, kura ar to sastopas: vai tas, kas ir noticis vai ko esmu pamanījis, ir pietiekams pamats, lai man rastos problēma – situācija, kurai nepieciešams risinājums.Problēmas uztvere un viedoklis par tā nozīmīgumu ir atkarīgs no cilvēka individualitātes.
Svešvārdu vārdnīcā dotā problēmas definīcija: „Problēma ir sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums, kura atrisināšanai nepieciešama tā dziļāka izpēte”.1
Problēmas varētu iedalīt pēc to ietekmes lieluma. Cik lielu auditoriju ietekmē šīs problēmas eksistence un tās atrisinājums? Vai tā ir vietēja mēroga, valstiska vai starptautiska.
Starp brīdi, kad problēma tiek pamanīta, un tās atrisināšanu paiet laiks. Un nereti gadās, ka vai nu problēma pa šo laiku ir mainījusies, vai arī risinājums vairs nav tik efektīvs, jo mainījušies apstākļi. Pie tam – laiks pret problēmu risinātājiem darbojas divreiz: pirmo reizi – kad viņi ķeras pie problēmas risināšanas, otrreiz, kad izvērtē, kā izdevies to atrisināt.
Beidzoties mācību gadam un sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem un jauniešiem rodas daudz brīvā laika. Nav nevienas organizācijas vai iestādes, kuras varētu piedāvāt nodarbošanās iespējas vasaras periodā. Ja viņiem nav vecmāmiņu laukos un vecāki strādā, tad bērni vieni paši pavada brīvo laiku un rodas problēmas ar nodarbinātību un pieskatīšanu. Bet, ja šie bērni nāk no internātskolām un viņiem nav pat vecāku, tad šiem bērniem jāmeklē ģimenes, kuras viņus uzņemtu vai jāpavada brīvlaiks skolā.
2005.gada 1.janvārī 69 bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs jeb bērnunamos un internātskolās dzīvoja 3105 bērni. 2004.gadā deviņos mēnešos 16.4 % no visiem likumpārkāpumiem izdarījuši nepilngadīgie, kopumā tie ir 2492 jaunieši. Precīzas statistikas cik šai skaitā ir bērnu namu bērni nav, bet trešdaļa šo bērnu nonāk konfliktā ar likumu. Šiem bērniem ir raksturīga sociālā apmaldīšanās, viņi nemāk risināt problēmas, turklāt morālās apziņas līmenis ir zems.
Šie bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām paši par sevi nav problēma, bet problēmas rada sabiedrības attieksme pret šiem bērniem. Nodarbinātības iespējas vasaras periodā nav nodrošinātas vairākumam bērnu. Projekts tiek akcentēts uz šaurāku loku, tiem bērniem, kuriem šī palīdzība ir īpaši vajadzīga. Vissmagākās sekas uz viņiem atstāj tas, ka nav vecāku vai arī šie vecāki nepilda savus pienākumus. …
