Mēness ietekme uz cilvēku un apkārtējo vidi

Mēness ir vienīgais Zemes dabīgais pavadonis - vienīgais debess ķermenis, kas griežas apkārt Zemei, pateicoties tās pievilkšanas spēkam. No visiem debess ķermeņiem tas atrodas vistuvāk Zemei.
Mēness fiziskie parametri:
Diametrs: 3474 km
Virsmas laukums: 3,79 ∙ 10⅞ km²
Apjoms: 2195,3 ∙ 10⅞ km³
Masa: 7,35 ∙ 1019 t
Blīvums: 3340 kg/m³
Vidējais Mēness virzīšanās ātrums pa orbītu: 1,023 km/s ( 3681 km/h )
Vidējais attālums no Mēness līdz Zemei: 384 400 km
Mēness virsma. Uz mēness ir redzami gaiši un tumši plankumi. Tumšākie tiek saukti par jūrām, ezeriem un līčiem, to diametri sasniedz vairākus simtus kilometru, lielākais tumšais plankums ir Vētru okeāns, turpretī gaišie tiek saukti par kontinentiem. Šie nosaukumi ir tikai nosacīti, jo uz Mēness ūdens nemaz nav. Jūras ir zemāki un gludāki mēness virsmas apgabali. Savukārt kontinenti ir nelīdzeni apgabali kas atrodas 1...2 km augstāk par jūrām. Mēness redzamā un neredzamā puslode ievērojami atšķiras. Redzamajā puslodē jūras klāj 30% virsmas, bet neredzamajā tikai 3% no visas virsmas. Uz Mēness ir arī simtiem kilometru garas kalnu grēdas, plakankalnes, ielejas un gravas, visraksturīgākā Mēness reljefa forma ir krāteri. Kādreiz uz Mēness virsmas ļoti bieži notika vulkānu izvirdumi, kā rezultātā izveidojās gredzenveidīgi kalni. Gandrīz visiem Mēness kalniem ir gredzenveidīgu vaļņu forma ar seklu dibenu – tie ir krāteri. Daudzi krāteri izveidojās meteorītu krišanas rezultātā. Lielākais krāteris ir Klāvijs. Bieži sastopamas uz Mēness ir arī kalnu grēdas, kas ir līdzīgas Zemes kalnu grēdām. Kalnu grēdu nosaukumi ir tādi paši kā Zemes kalniem, piemēram, Mēness Kaukāzs un Alpi. Zinot Mēness kalnu ēnas garumu, kā arī Saules stāvokli attiecībā pret Zemi un Mēnesi var noteikt kalnu augstumu. …