Metafiziskā glezniecība (Pittura Metafisica) un Dž. De Kiriko daiļrade

Tomēr, par spīti neilgajam pastāvēšanas laikam, šis virziens neizpaliek bez savām ietekmēm turpmākajā mākslas attīstībā. Galvenā ietekme manāma sirreālistu daiļradē, kuri no metafiziskās mākslas aizņemas pieņēmumu, ka īsteni svarīgā būtība ir aiz realitātes robežām, viņi šīs glezniecības klusumā un dziļumā izjūt ilgas un saskata vispārinātus simbolus sapņainajā atmosfērā, šos komponentus ideāli varam nolasīt Salvadora Dalī (Salvador Dalí, 1904-1989) daiļradē. Fragmentārākas ietekmes varam manīt arī neo-romantisma kailajās, neapdzīvotajās, mazliet drūmajās ainavās un maģiskā reālisma mistiskajā atmosfērā.
Autore nobeigumā vēlas vien piebilst savas pārdomas, par to, kāpēc Kiriko radījis darbus tieši zem šāda idejiskā karoga. Galvenokārt, to noteikti var saistīt ar laikmetu, jo cilvēkam vairs nav pie kā pieķerties (zinātnes atklājumi visu laiku mainās, reliģijas nozīme vājinās), pietrūkst kaut kā, kas piešķir pasaulei nozīmi. Varbūt tāpēc Kiriko tik noderīgs bija pats Nīče, kurš skaidroja cilvēka dzīves jēgu. Mākslinieks vēlējās atklāt to pasaules būtību, kas liktu cilvēkam apjaust, ka viņa dzīve nav vis nenozīmīga, bet, dziļi apdomājoties, paceļoties pāri sīkajām likstām, var ieraudzīt lielāko nozīmi, kas nav konkrēta, visiem kopēja, bet katram sava. Tāpēc viņa veidotās formas mākslā ir tik askētiskas, tur nav lieku izpušķojumu, tās ir brīvas no jebkādiem aizspriedumiem. Miers, brīvība, askēze un māksla ir galvenais ceļš pie būtības. Skaista filozofija, vai ne?
…