Latvijā meži ir viena no galvenajām dabas bagātībām. Lai šīs dabas bagātības aizsargātu, valsts ir izdevusi normatīvos aktus, kas nosaka stingras prasības visai saimnieciskai darbībai mežā. Meža īpašniekam jāsniedz regulāri pārskati par saimniecisko darbību, ko viņš veic sev piederošajā īpašumā. Meža īpašnieka kā jebkura īpašnieka tiesības un pienākumus Latvijā regulē ne tikai Civillikums, bet arī citi normatīvie akti. Šajā referātā apskatīšu galvenos normatīvos aktus, kas nosaka meža īpašnieka tiesības un pienākumus pārvaldot savu īpašumu un veicot saimniecisko darbību. Meža īpašniekam pieder nekustamais īpašums - zeme un viss, kas uz tās atrodas, t.i., konkrētajā gadījumā mežs. Tieši mežs, salīdzinot ar citu, piem., lauksaimniecībā izmantojamu zemes īpašumu uzliek īpašniekam papildus pienākumus, kuri viņam savu īpašumu apsaimniekojot ir jāpilda. Šos pienākumus, kā jau minēju, nosaka meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošie normatīvie akti. Par šo normatīvo aktu pārkāpšanu īpašnieku sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības, t.i., pie administratīvās vai kriminālās atbildības, taču tas neatbrīvo īpašnieku no pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus, kurus Valsts meža dienests piedzen par labu valstij. Meža īpašnieka tiesības un pienākumus analizēšu turpmākajās referāta nodaļās, kurās apskatīšu konkrētas meža īpašnieka tiesības, kas minētas Civillikumā un speciālajos normatīvajos aktos. Tāpat arī analizēšu šajos aktos minētos aprobežojumus un pienākumus, kuri ierobežo iepriekšminētās tiesības un atbildību, kas draud neievērojot šos pienākumus.
Lai noskaidrotu meža īpašnieku tiesības, jāsāk ar Civillikuma 927.pantu, kas nosaka to, kas vispār ir īpašums: Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.1
Tāpat kā uz citu lietu īpašniekiem, arī uz meža īpašniekiem attiecas CL panti par īpašuma izbeigšanos:
ar īpašnieka gribu (CL 1032.pants), ja īpašnieks lietu atmet vai nodod kādam citam;
bez īpašnieka gribas (CL 1033.p -1035.p) - ar īpašnieka nāvi, vai ja īpašnieks zaudējis tās personīgās īpašības, kas nepieciešamas zināma nekustama īpašuma iegūšanai, ar tiesas spriedumu un atsavinot likumā paredzētajā kārtībā valsts vai sabiedriskajām vajadzībām
Uz meža īpašniekiem attiecas CL Lietu tiesību daļas Īpašnieka tiesības:
Vispārīgi noteikumi (CL 1036.- 1041.p), kas nosaka atsavināšanas, valdīšanas, augļu iegūšanas un to izlietošanas pēc saviem ieskatiem tiesību, pašaizstāvības tiesību, aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu un atprasīt savu lietu ar īpašuma prasību no jebkura trešā valdītāja;
Īpašnieka tiesības uz nekustamu īpašumu vispār (CL 1042. un 1043. p), kas nosaka tiesību ne tikai uz īpašuma virsu, bet arī uz gaisa telpu un zemes slāņiem zem tās un visiem izrakteņiem, kas tajos atrodas un tiesību ar to rīkoties, ja tas neskar svešas robežas.
Īpašuma prasība (CL 1044. – 1066.p), izņemot CL 1065. pantu, kas īpašuma labprātīgas nodošanas gadījumā citai personai, kura valdījumu tālāk nodod kādai trešais personai, pieļauj tikai personisku prasību pret to, kam īpašnieks savu lietu uzticējis, nevis pret labticīgo lietas valdītāju.…
