Ievads
Ģeogrāfiskais stāvoklis, mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Latvijas piederību valstīm, kurās meža nozare ieņem nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecībā un tās produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai, bet ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā. Koksne ir vienīgā naudu nesošā Latvijas dabas bagātība.[5]
Meži ir Latvijas svarīgākais, turklāt – atjaunojams resurss. Gan dabisko faktoru, gan cilvēka darbību kopums Latvijā nodrošina meža platību palielināšanos, un pēc jaunākajiem datiem mežainums valstī sasniedz 55,9%. Katru gadu tiek nocirsts vismaz divreiz mazāk koksnes, nekā pieaug, un mērķtiecīga saimnieciskā darbība mežā nodrošina audžu kopkrājas pieaugumu.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas meža nozare ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas sekmīgi attīstījusies tirgus ekonomikas apstākļos. Kopumā pēc ekspertu vērtējuma meža nozares devums Latvijas iekšzemes kopproduktā sastāda apmēram 10% (pēc statistikas – 11,2%). Meža nozarē nodarbināti aptuveni 50 tūkstoši, bet kopā ar sezonas darbos iesaistītajiem – pat ap 80 tūkstošiem strādājošo, turklāt daudzos Latvijas rajonos koksnes un tās izstrādājumu ražošana ir kļuvusi par galveno rūpniecības nozari. Vērienīgas investīcijas modernās augstas pievienotās vērtības kokrūpniecības produkcijas ražotnēs, kas galvenokārt tiek izvietotas ārpus galvaspilsētas, sekmē daudzu Latvijas reģionu attīstību.[3, 5.lpp.]
Meža nozare ietver divas nozīmīgas apakšnozares - mežsaimniecību (nozari, kas nodarbojas ar meža kopšanu, saglabāšanu, plānveidīgu izmantošanu un atjaunošanu) un kokrūpniecību (kura ietver kokapstrādi, papīra un tā izstrādājumu ražošanu, kā arī mēbeļu ražošanu). Abām šīm apakšnozarēm ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā.[5]
Latvijas Meža nozares likumdošanas saistības nosaka: starptautiskās saistības saskaņā ar Ministru konferences “Par mežu aizsardzību Eiropā” un ES Lauksaimniecības padomes rezolūcijas, Latvijas tiesību akti un stratēģiskie dokumenti (Latvijas Meža politika, Meža likums; Zemkopības ministrijas rīcības plāns).
Referāta apjoma ierobežojumā dēļ nav iespējams pietiekami dziļi izpētīt visas apakšnozares un visus saistītos jautājumus. Darbā tiek izskatīta apakšnozare – mežsaimniecība, un ar to saistīti jautājumi – meža platība, koku ciršana, meža atjaunošana, meža nozares loma IKP.
Lai pilnīgi apskatīt Meža nozares izmaiņas datus darbā izmantoti Zemnieku ministrijas statistika, LR Centrālā statistikas pārvaldes datu bāzes, AS „Latvijas valsts meži” dati. Lai labāk atspoguļot statistikas datus, tiek veidoti grafiki un diagrammas.
…
