Iepāzistot tuvāk meža nogabalu, vispirms uzmanību saista tā uzbūve jeb struktūra – augu un dzīvnieku sugu sastāvs, to izvietojums un augsnes morfoloģiskas ipašības. Tiek invitarizētas bioģeocenozes sastāvdaļas. Bioģeocenozes struktūras aprakstu nereti izvirza pirmajā vieta, mazāk ņemot verā katra kompanenta lomu sistēmas darbībā. Tomēr tieši dažādo sugu atšķirīga darbība, īpatnējas attiecības ar nedzīvajiem komponentiem ir tas izšķirojašajs faktors, kas nosaka populaciju lielumu, evolūciju, attiecības ar citam sugām un izvietojumu telpā.
Liela loma ir ariārējai videi, kurai mežs tiecas pielāgoties. Meža evolucijā ir saglabājušās tās bioģeocenozes, kuras spēj elastīgāk pretoties dažādām katastrofām un ātrāk atjaunot savu stabilitāti. Arī nepārtrauktā klimata maiņa un meteoroloģisko apstakļu svārstibas stipri ietekmē bioģeocenožu uzbūvi un darbību. Pilnīga stabilizācija mežā praktiski nevar izveidoties, kaut gan diezgan ilgstoši var turpināties dinamisks līdsvars, kad meža struktūras izmaiņas ir samērā mazas. Klimatiskie apstākļi un augtene lielā mērā nosaka dažādu meža biogeocenožu ģeografisko izvietojumu, to “adresi” biosfērā.…