Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:498350
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    5
  Nosusināšanas mērķis    6
  Nosusināšanas efekts    7
  Nosusināšanas norma    8
  Nosusināšanas tīkls    9
  Mitruma regulācija – vienpusēja, divpusēja    10
  Meliorācijas veidi    11
  Meliorācijas veidi    12
  Nosusināto mežu augšanas gaita    16
  Nosusināšanas sistēmu remonts    17
  Meliorācijas ekoloģiskā ietekme    18
  Nobeigums    21
  Pielikums    22
  Izmantotā literatūra    25
Extract

Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas.
Mežu nosusināšana ir ietekmīgākais paņēmiens daļēji vadāmu mežu ekosistēmu izveidošanai un koksnes produkcijas palielināšanai. Nedaudz pazeminot gruntsūdens līmeni un atdzīvinot ūdens plūsmu augsnē, var uzlabot slapjo mežu un purvu vielu un enerģijas apriti, tajā iesaistot kūdrā iekonservētās organiskās atliekas. Tādējādi veicot mežu meliorāciju iespējams krasi uzlabot gan koksnes pieaugumu, gan atveseļot ekosistēmas.
Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas. Nosusināšanas ekoloģiskais mērķis ir pārpurvoto bieģeocenožu vielu aprites atveseļošana, iesaistot dzīvības norisēs kūdrā iekonservētos krājumus. Kūdras virsslāņa mineralizēšanās uz mežaudžu augšanu atstāj tādu pašu ietekmi kā mēslošana ar organiskām vielām. Šādas mineralizēšanās rezultātā koku pieaugums krasi uzlabojas.
Pareizi ierīkots grāvju tīkls darbojas kā aizsargsistēma, kas novērš aktīvo koku sakņu applūdināšanu veģetācijas periodā. Kad liekais ūdens no augsnes augšējiem horizontiem ir aizvadīts, grāvji pārtrauc darboties, tādēļ vidējais gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē ir neliels un parasti nepārsniedz 0,2 – 0,3 m. Tas būtiski neietekmē tuvumā esošos sausieņu mežus un kopējo ainavas ūdens režīmu. Nopietnākas hidroloģiskā režīma izmaiņas var rasties, regulējot promtekas. Mežu nosusināšanas darbos strautu, upju un ezeru regulēšanu izdara vienīgi izņēmumu gadījumos.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register