Koki – "oglekļa izlietnes"
Mežu izzušana atņem dzīves telpu aptuveni 70 procentiem uz Zemes mītošo dzīvnieku un augu. Mežu iznīcināšanai ir graujoša ietekme uz pasaules klimatu. Tropiskie meži veicina nokrišņu veidošanos daudzviet pasaulē, kur citādi iestātos neciešams sausums. Pētījumi liecina, ka tropisko mežu iznīcināšana Rietumāfrikas piekrastes valstīs Nigērijā, Ganā un Kotdivuārā pēdējos 20 gados izraisījusi ilgstošu sausumu Āfrikas vidienē.
Meži var glābt pasauli no globālās sasilšanas vai vismaz palēnināt šo procesu. Koki ir dabiski oglekļa dioksīda patērētāji (viena no gāzēm, kas rada tā saucamo siltumnīcas efektu). Koku iznīcināšana ne tikai likvidē šīs "oglekļa izlietnes", bet to dedzināšana un trupēšana izdala atmosfērā vēl papildu oglekļa dioksīdu līdz ar metānu, vēl vienu no siltumnīcas gāzēm. Tropisko mežu augi un augsne uzkrāj aptuveni 500 miljardus tonnu oglekļa, katram hektāram uzkrājot aptuveni 150 tonnas oglekļa. Pētījumi liecina, ka aptuveni puse nokrišņu tropu apvidū rodas no mitruma iztvaikošanas kokos un augos. Mazinoties iztvaikošanai un mākoņu veidošanās procesam, saule vairāk sasilda zemes virsmu, veicinot temperatūras celšanos.
Ja tropisko mežu izciršana turpināsies līdzšinējos tempos, tie visi izzudīs jau šajā gadsimtā, graujoši ietekmējot pasaules klimatu un daudzas dzīvnieku un augu sugas. Mežu izciršana būtiski ietekmējusi oglekļa apriti dabā. No 1850. līdz 1990. gadam mežu izciršanas dēļ atmosfērā nokļuvuši 122 miljardi tonnu oglekļa. Pēdējos gados šis apjoms ir aptuveni 1,6 miljardi tonnu gadā. Vēl sešus miljardus tonnu oglekļa gaisā izdala fosilās degvielas (ogļu, naftas un gāzes) lietošana.
Iznīcina "planētas plaušas"
Sojas audzētāji un sarkankoka tīkotāji izcērt Amazones baseina mežus, sandalkoka un tīkkoka kārotāji izposta tropiskos mežus Dienvidaustrumāzijā.
Gaļas ražotājus pasaules tirgum interesē ganības lopiem, nevis retu dzīvnieku un putnu sugu saglabāšana tropiskajos mežos. Dažas valstis pārdod meža ciršanas licences, lai varētu nomaksāt parādus. Deviņdesmito gadu vidū Brazīlijas ārējais parāds bija 160 miljardi dolāru, par ko tika maksāts ar "planētas plaušu" – Amazones baseina mežu – iznīcināšanu. Mežu ugunsgrēki un to nekontrolētā izciršana apdraud Amazones džungļos vēl mītošās indiāņu ciltis un padara Brazīliju par vienu no lielākajām gaisa piesārņotājām ar oglekļa dioksīdu.
Brazīlijā gadā izdalās 550 miljoni tonnu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, kas to ierindo lielāko atmosfēras piesārņotāju pirmajā piecniekā līdz ar ASV, Ķīnu un Krieviju. Pēc Brazīlijas valdības datiem, 2003. gadā izcirsti 14 754 kvadrātkilometri mežu, bet kopumā izcirsti un izmantoti celtniecībai vai lauksaimniecībai piektā daļa valsts tropisko mežu jeb četri miljoni kvadrātkilometru, tas ir, gandrīz puse Eiropas teritorijas.
Pēc bioloģiskās daudzveidības vienreizējs ir Muriči mežs Brazīlijas ziemeļaustrumos, ko dzīvnieku un augu sugu bagātības dēļ dēvē par Noasa šķirstu. Tā platība nav lielāka par 60 kvadrātkilometriem, bet te mīt simtiem ļoti retu sugu putnu, čūsku, varžu, tauriņu un augu. Muriči mežs kādreiz pletās gar visu Dienvidamerikas austrumu piekrasti, bet gadu gaitā izcirsts, lai izveidotu cukurniedru plantācijas un lopu fermas. Brazīliešu botāniķis Markoss Bukeridžs no Sanpaulu botāniskā dārza džungļos ir atradis jatobas koku, kas spēj ātri augt ar oglekļa dioksīdu piesātinātā gaisā. Šo koku pavairošana varētu mazināt siltumnīcas gāzu izplūšanu atmosfērā, taču nespēs uzlabot stāvokli, ja turpināsies mežu izciršana.
…
