-
Miegs, sapņi, žāvas
(Kādu funkciju veic žāvas?)
Fizioloģisks skaidrojums
Ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad pēc neizgulētas nakts nākamajā dienā nākas cīnīties ar miegainību un saldajām žāvām. Taču gadās arī tā, kad konkrētajā vietā nākas pavadīt zināmu laiku, bet ir tik garlaicīgi, ka žāvas pašas atrod ceļu un gandrīz vairs nav noturamas. Ar ko tad šāda fizioloģiska reakcija ir saistīta? Galvenais iemesls- smadzenēm trūkst skābekļa, līdz ar to arī enerģijas, kas cilvēku uztur nomodā. Žāvāšanās laikā notiek izmaiņas elpošanas procesā- elpošana kļūst intensīvāka nekā līdz šim. Iegarenajās galvas smadzenēs esošais elpošanas centrs reaģē uz dažādiem nervu impulsiem un asiņu ķīmiskā sastāva izmaiņām organism, tajā skaitā- skābekļa daudzumu. Cilvēkam žāvājoties, notiek strauja un maksimāla gaisa ieelpošana, kuras laikā plaušas piepildās ar skābekli lielā daudzumā. Šī akta laikā asinīs nonāk ne vien skābeklis, bet arī normālai dzīvības uzturēšanai svarīgas vielas- olbaltumi, tauki, ogļhidrāti, sāļi un vitāmīni. Tālāk šīs bagātinātās asinis apgādā visu organism. Savukārt, gaisu izelpojot ar pilnu krūti, kā tas ir žāvājoties, tiek itkā izvēdinātas plaušu alveolas un no organisma izvadīta liekā ogļskābā gāze. Cilvēki, pavisam neapzināti, miegainās situācijās izvēlas veikt dabības, kuru laikā tiek kustināts žoklis. Kā gan citādi var ievilkt pilnas plaušas ar skābekli, ja pilnībā netiek atvērta mute. Tāpēc arī, ja nepeciešams intensīvi domāt vai obligāti jāpaliek nomodā, cilvēks kaut ko košļā- ēd riekstiņus, košļā košļeni vai grauž pildspalvu. Tas tiešām palīdz uzņemt vairāk skābekļa. Trešais būtiskais apstāklis žāvāšanās laikā ir izstaipīšanās- tiek nedaudz pastiepts mugurkauls kakla rajonā, dažreiz arī rokas. Tādējādi tiek paātrināta elpošana, kas savukārt paātrina asinsriti, kā arī smadzeņu un citu orgānu apgādi ar skābekli.
Žāvas tiešām ir lipīgas!
Pie šāda secinājuma nonākuši miega pētnieki. Cilvēki atkārto žāvāšanos, ja atrodas identiskās situācijās vai līdzīgos apstākļos. Tas parasti ir nevēdinātās darba telpās, piemēram, garas sapulces laikā, ka dir grūti noturēt uzmanību un koncentrēties. …
Nav pilnībā noskaidrots, kāpēc cilvēki guļ. Fakts, ka visi dzīvnieki guļ, liecina par to, ka tā ir dzīves nepieciešamība. Tiek izvirzīti vairāki miega iemesli: Atmiņas konsolidācija. Enerģijas ekonomēšana. Miega laikā enerģijas un skābekļa patēriņš ievērojami samazinās un enerģijas rezerves ( ATF ) palielinās. Smadzeņu funkcionāla atjaunošanās. Miegā notiek ķermeņa un smadzeņu augšana ( šūnu atjaunošanās), ko veicina augšanas hormonu pastiprināta produkcija miega laikā. Uzvedības pielāgošanās, aizsargmehānismi. Tumšajā diennakts laikā guļot esam vairāk pasargāti no plēsējiem. Imūnsistēmas regulācija. Eksperimentāli dati liecina par imūnsistēmas darbības pavājināšanos miega traucējumu rezultātā. Centrālajā nervu sistēmā miegu nomodu ietekmē Talama nespecifiskie kodoli, kuri ir retikulārās aktivizējošās sistēmas (RAS) daļa. Tā, saņemot sensoro informāciju no maņu orgāniem, uztur galvas smadzeņu garozas aktivitāti noteiktā līmenī. Ja smadzeņu garoza nesaņem aktivizējošo informāciju, iestājas miegs. Nucleus Suprachiasmaticus ir atbildīgs par miega nomoda 24 stundu ritmu un to lielā mērā ietekmē gaisma. Ja redzes receptoriem pieplūst gaisma, tiek veicināts nomoda stāvoklis. Tāpat miega - nomoda regulācijā piedalās ķīmiskas vielas – neiromediatori. Normālam miegam, atkarībā no smadzeņu aktivitātes izšķir divus veidus: 1. Lēno, jeb ortodoksālo miegu (slow wave sleep SWS, vai nonrapid eye movement sleep NREM). Šī miega fāze ir pirmā iemiegot un aizņem ~ 80 % no normāla miega. NREM ir četras stadijas 1 – 4. Katra no tām ir arvien dziļāks miegs. NREM kopumā raksturojas ar smadzeņu darbības biopotenciālu frekvences samazināšanā un amplitūdas pieaugums. Somatiskās NREM iezīmes ir termoregulācijas centra dominance un muskulatūras tonusa progresīva samazināšanās, dominē parasimpātiskā nervu sistēma, simpātiskā ir miera stāvoklī. NREM somatiskais un viscerālais fenomens nodrošina ekonomisku organisma funkcionēšanu, saglabājot visa organisma homeostāzi ar minimālu enerģijas patēriņu. Lēnajā miegā notiek svarīgi vielumaiņas procesi – izdalās hormoni, kas noārda taukus, veicina šūnu atjaunošanos, samazina urīna produkciju. 2. Ātrais jeb paradomsālais miegs ( rapid eye movement REM) aizņem ~ 20% no nakstsmiega. Tā ir visdziļākā miega fāze un muskulatūras tonuss ir viszemākais, tiek novērotas ātrās acu kustības, var būt muskuļu krampji ( mioklonus). Vērojama simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte. Tiek reģistrēta ievērojama smadzeņu aktivitāte (kā nomodā). Šai miega fāzē mēs redzam sapņus un tas arī izskaidro sapņos bieži izjustu fenomenu – sajūtu it kā ķermenis būtu paralizēts un tu nevari paskriet, aizmukt, vai ko citu. REM miegs ir ļoti svarīgs atmiņas veidošanas procesā, kā arī no tā kvalitātes ir atkarīga cilvēka garīgās spējas dienā. Miegs, kurš dod cilvēkam gan fizisku, gan garīgu atpūtu tiek saukts par atpūtas pamatciklu. Tas ir NREM + REM = basic rest activity cycle ( BRAC).. NREM un REM mainās cikliski. Cilvēkam vidēji ir 4-6 šādi cikli, kur sākot ar lēno miegu, cilvēks iet cauri visām tā stadijām, sasniedzot ceturto – dziļāko, tad seko REM fāze un atkal lēnais miegs. Kopumā miegs ir sarežģīts fizioloģisks process. Ja tas ir traucēts, cilvēks nejūtas labi arī dienā. Pirmo fāzi iezīmē miegainība, un, lai gan tā ir viena no gulēšanas stadijām, to var uzskatīt kā pārejas posmu, kurā mēs daļēji esam nomodā un vāji uztveram apkārt notiekošo. Otro fāzi raksturo viegls miegs. Šis posms ilgst 10 – 20 minūtes un iezīmē īstā miega sākumu, tajā mēs pavadām 50% no gulēšanas laika naktī. Trešajā fāzē iestājas dziļš miegs, kas sākas 20 -30 minūtes pēc brīža, kad tikko aizvērtas acis. Ceturtā fāze ir dziļākā miega fāze. Dziļais miegs ir svarīgs, lai nākamajā dienā cilvēks justos izgulējies, šajā posmā cilvēku ir visgrūtāk pamodināt. Piektā fāze 30 – 40 minūtes pēc dziļā miega atkal piedzīvojam trešo un otro fāzi, bieži apmēram 90 – 110 minūtes pēc aizmigšanas. Sākoties otrajai fāzei, mēs nokļūstam tā sauktajā REM ( ātra acu kustība) miegā, kas tiek uzskatīts par piekto gulēšanas fāzi. Šajā fāzē mēs parasti redzam pirmo sapnīti, kas ir vienu līdz desmit minūtes ilgs. REM miega laikā tiek bloķēti nervu signāli, muskuļi ir pilnībā atslābināti, un mēs nekustamies. Vienā trešdaļā nakts miega dominē trešā un ceturtā miega fāze, kas tiek uzskatītas par atjaunojošo gulēšanas posmu, ik pēc 90 – 100 minūtēm sākas cikls, kurā piedzīvojam otro, trešo un ceturto fāzi.
-
Miegs
Research Papers30 Psychology, Anatomy, Medicine and Hygiene, Biology
- Miegs un sapņi
- Miegs, sapņi, žāvas
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Miegs
Research Papers for secondary school30
-
Miegs un sapņi
Research Papers for secondary school10
-
Sapņi (sapnis)
Research Papers for secondary school7
-
Miegs un diennakts ritmi
Research Papers for secondary school39
Evaluated! -
Miegs un tā traucējumi
Research Papers for secondary school17
Evaluated!