Cilvēks ir sabiedriska būtne, kam citu cilvēku sabiedrība nepieciešama ne tikai sevis atražošanai un materiālās eksistences nodrošināšanai, bet arī, lai nodrošinātu garīgo un intelektuālo attīstību. Sabiedrība ir cilvēku savstarpējās mijiedarbības produkts, viņu dzīves organizācija. Tas ir sarežģīts veidojums, kas sastāv no daudzveidīgām saitēm (tiesiskām, saimnieciskām, reliģiskām, pedagoģiskām), kas veidojas attiecībās starp cilvēkiem, viņu izveidotajām organizācijām. Normas pēc savas būtības ir uzvedības noteikumi, paraugi, mērauklas, kas nosaka attiecības starp cilvēkiem.
Pastāvošās tiesību normas tiek ietvertas tiesību aktos. Tiesību akti sava juridiskā spēka ziņā tiek pakārtoti cits citam, t. i., starp tiem pastāv zināma hierarhija.
Studiju darba mērķis ir noskaidrot Ministru kabineta noteikumu un normatīvo aktu būtību. Dotajā darbā tiek analizēta normatīvo aktu hierarhiju Latvijā.
Studiju darba uzdevums ir noskaidrot Ministru kabineta noteikumu vietu normatīvo aktu hierarhijā. Normatīvo aktu hierarhija kalpo tiesību varas nodrošināšanai, jo tiesību vara jeb tiesību virsvadība ir viens no tiesiskas varas stūrakmeņiem.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, no tā izriet tādi vispārīgie tiesību principi, kā tiesiskas valsts princips, taisnīguma princips un tiesiskās paļāvības princips. Tiesiska valsts rada, veido un garantē tiesisko neatkarību, kas nepieciešama indivīda eksistencei un atsevišķu indivīdu līdz pastāvēšanai sabiedrības ietvaros. To ir iespējams nodrošināt tikai ar likuma palīdzību. Likuma virsvadība ir viens no tiesiskas valsts priekšnoteikumiem. Mūsdienās likuma virsvadības ideja tikusi aizstāta ar tiesību virsvadību, jo likums var būt gan brīvības un taisnības, gan arī apspiešanas un netaisnības instruments, jo ar likumu palīdzību valsts var valdīt pār cilvēkiem un kalpot cilvēkiem.
Sadzīvē vārds „likums” tiek lietots plašākā nozīmē un par likumiem sauc dažādus tiesību aktus. Likums ir valsts augstākais tiesību akts. Visus tiesību aktus iedala divās lielās grupās- likumos un likumpamatotos aktos, no kā izriet, ka visi pārējie tiesību akti tiek izdoti uz likuma pamata.
Studiju darba ir izmantota analīzes metode. Analīze ir loģiskās domāšanas paņēmiens, izziņas metode, kas paredz pētāmā priekšmeta sadalīšanu elementos, lai pēc tam katru no šiem elementiem izzinātu atsevišķi kā sadalītā veselā daļu.…
