Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:690135
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.05.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Tauta un nācija. MINOR – mazākums.

Etniskā minoritāte – tauta jeb etnoss (čigāni).
Nacionālā minoritāte – nācija.
Eiropas padome – finansē, arī minoritātes.
EDSO – Eiropas drošības un sadarbības organizācija. Uzrauga valstis, kurās dzīvo minoritātes.

Tautas Eiropā pastāvēja laika gaitā no 5.gs. – 17.gs., kad valstis, kurās šīs tautas dzīvoja bija vāji organizētas, cilvēku etniskā apziņa bija vāji attīstīta un valstu iedzīvotāji sevi visbiežāk identificēja pēc valsts valdnieka (karaļa), nevis pēc noteiktas valstis un tās tautas. Daudzas tautas tikai 17.gs. sāka izjust nacionālās pašapziņas pieaugumu, nacionālo atmodu, kā rezultātā 17.gs. – 18.gs. Eiropā izveidojās visas galvenās nacionālās valstis. Tajās dzīvojošie iedzīvotāji, konkrētas tautības pārstāvji, sāka sevi apzināties par vienotu nāciju. Tā rezultātā 17.gs. – 18.gs. veidojās gan nacionālās valodas Eiropas valstīs, nacionālās kultūras, nacionālā pašapziņa, kā arī 17.gs. un 18.gs. notiekošie militārie konflikti pirmo reizi noritēja ar saukļiem “Par nāciju, par nācijas godu, par nacionālo valsti”.

Savukārt tās tautas, kurām Eiropā kādu iemeslu dēļ neizdevās tikt līdz savai nacionālai valstij 17.gs, 18.gs., šo procesu realizēja tikai 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. (pēc II Pas. kara). Pie tādām tautām pieder vācieši (nodibināja 1871.g.) un vesela virkne bijušo monarhiju teritorijās dzīvojošās tautas (pēc I Pas.kara), arī Latvija – 1918.g. Nacionālisma process ir saistīts ar nacionālisma pieaugumu. Nacionālisms 17.gs. – 18.gs. bija pozitīva parādība, bet nacionālisma pieaugums 19.gs. 2.pusē – 20.gs. sāk. Tiek vērtēts kā daļēji pozitīva parādība.

17.gs. – 18.gs. veidojās mononacionālas (viendabīgas) valstis.

Etniskā minoritāte – tāda minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai līdz pat šodienai nav izdevies nekur pasaulē izveidot savu nacionālo valsti.
Nacionālā minoritāte – minoritāte, kas dzīvo citas nacionālās valsts teritorijā, kurai ir pasaulē sava nacionālā valsts, kas izveidojusies minoritātes etniskajā vēsturiskajā teritorijā.
Novēlojusies nācija – nācija savu valstiskumu veido ar ārkārtīgi lielu aizkavēšanos laika ziņā. Šī nācija ir tas spēks, kas propagandē nacionālismu, sarežģī starptautiskās attiecības. Šī nācija ir jāpiespiež pēc iespējas ātrāk atteikties no novēlojušās ideoloģijas.

1993.g. Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcija minoritāšu jautājumā ir ieteikts rekomendāciju līmenī uzskatīt, ka minoritāte ir tādu personu grupa, kurai ar mītnes valsti ir ilgstoši un pastāvīgi sakari. Minoritātei ir jābūt mazskaitlīgākai par pamatnāciju, tomēr tai ir jābūt pietiekami reprezentatīvai. Minoritātei piemīt specifiskas atšķirības valodas, izcelsmes, reliģijas un kultūras jomās atšķirībā no pamatnācijas un atšķirībā no citām tautu grupām. Minoritātei ir jāizrāda vēlēšanās šīs īpatnības saglabāt. Līdz ar to piederība pie nacionālās minoritātes ir apzināta un gribēta kopība. Šī rezolūcija dod tiesības katrai nacionālai valstij pašai, vadoties no savas iekšējās situācijas, definēt minoritātes jēdzienu.


Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register