Secinājumi
Vesela sirds un asinsrites sistēma ir viens no nosacījumiem ilgstošai un aktīvai dzīvei. Saslimstot ar kādu kardiovaskulāru slimību, tas noteikti atspoguļosies arī uz citām orgānu sistēmām. Zināms, ka labākais ceļš būt veselam ir slimību profilakse.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi riska faktori veicina miokarda infarkta attīstību. Analizējot pieejamo literatūru par miokarda infarktu un tā attīstības riska faktoriem, bija apskatīti vairāki aspekti: paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, smēķēšana, alkohols, mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, uztura paradumi, cukura diabēts un stress. Riska faktori ir iedalīti divās grupās: ietekmējamie un neietekmējamie. Pie neietekmējamiem riska faktoriem pieder tādi faktori kā dzimums, vecums, iedzimtība un iepriekšēja anamnēze. Anketējot 100 respondentus, izrādījās, ka miokarda infarkta attīstība patiešām ir saistīta ar minētājiem riska faktoriem. Pirmkārt, vairums apjautāto bija vīrieši – pēc statistikas datiem, īpaši vīriešiem risks saslimt ar miokarda infarktu ir lielāks.
Kā parādīja anketēšanas rezultāti, miokarda infarkts parasti skar cilvēkus vecumā no 50 līdz 70 gadiem.
Ģimenes anamnēzei arī ir svarīga loma miokarda infarkta attīstībā – tikai ¼ respondentu nav radinieku ar sirds un asinsvadu slimībām. Pārējiem 75% pacientu ir viens vai vairāki radinieki ar kādu sirds un asinsvadu slimību.
Pašiem slimniekiem pirms miokarda infarkta bija kaut kāda sirds un asinsvadu slimība, tikai 10% uzskata, ka viņiem nebija nekādu problēmu ar veselību. Pārējiem bija viena no sekojošām slimībām: arteriālā hipertensija, asinsvadu ateroskleroze, stenokardija u. c.
Pareizi novērtējot neietekmējamos riska faktorus, var izmainīt savu dzīvesveidu, tādējādi krietni samazinot risku saslimt ar miokarda infarktu.
Pats galvenais riska faktors ir asinsvadu ateroskleroze, kas izraisa koronāro artēriju stenozi vai oklūziju. Pēc anketu datiem var secināt, ka cilvēki pārāk maz informēti par asinsvadu aterosklerozi un viņi nepievērš uzmanību holesterīna līmenim asinīs – 60% respondentu nav informēti par savu holesterīna līmeni. Aterosklerozes attīstībā liela loma ir palielinātam ķermeņa svaram un vidukļa apkārtmēram. Mazkustīgs dzīvesveids palēnina vielmaiņas procesus, kas arī ietekmē holesterīna līmeni asinīs. Neskatoties uz to, ka 82% respondentu ir liekais svars, to apzinās mazāk nekā 50%: to, ka viņu svars ir nedaudz lielāks par normu, apgalvo 28% un par to, ka viņiem ir aptaukošanās, apgalvo 18% respondentu.
Pēc pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse respondentu – 60% cilvēku nezina savu holesterīna līmeni asinīs. Tas ir bēdīgs rezultāts, jo paaugstināts holesterīna līmenis ir pirmais „zvaniņš” aizdomām par asinsvadu aterosklerozi un iespējamo turpmāko sirds išēmiskas slimības attīstību.
Lai gan visiem ir zināms smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgums, cilvēki tomēr turpina gan smēķēt, gan lietot alkoholu – kā liecina aptaujas rezultāti, lielākai daļai respondentu ir šie kaitīgi ieradumi.
…
