Modes tendences latviešu valodā

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, ko var sīkāk iedalīt atsevišķās izloksnēs. Lībiskais dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidus dialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts. Mūsdienās daudzi cilvēki iegūst jaunas zināšanas citās valodās. Tāpēc daudz ceļo. Bet ir arī tādi cilvēki, kas atbraucot uz Latviju pārceļas uz dzīvi šeit. Un tā Latvijā rodas daudzi nelatvieši, kā piemēram krievi. Un rodoties divām tautām rodas arī divas valodas, un dažādi uzskati par valsts valodu. Latviešu valoda katru gadu paliek ar vien apdraudētāka. Katru gadu Latvijā iebrauc citu tautības cilvēki, un grib ieviest šeit savu valodu. Daudzi iedzīvotāji to arī atbalsa, un ir par divvalodību Latvijā, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju to neatbalsta.