Dotajā referātā tiek pastastīts faktiski viss, kas būtu interesanti zināt par monitoriem: no dažādiem monitoru parametriem līdz to pieslegšanai un attistīšanas persperkīvai. Referātā ies runa par monitoru jaunākajiem modeļiem, kas atbilst mūsdenu industrijai, taču neiedzilinoties veco grafisko standartu sīkumos un vecu Katodstaru lampu ražošanas tehnoloģijā.
Monitors kā personāla datora spogulis
Ja cilvēka acis ir viņa dvēseles spogulis, tad monitoru patiešam var uzskatīt par personāla datora spoguli. Monitora tips, tā kvalitāte un funkcionālas iespējas ne tikai ietekmē personāla datora izmantošanas efektivitāti, bet arī noteic izmantotas programmatūras līmeni. Šeit pareizāk runāt ne tikai par monitoru vien, bet gan par visu sistēmu kopumā, kurā iet iekša pats monitors, videoadapteris un attiecīga programmatūra.
Nevar nepateikt par to, ka caur monitoru lietotājs saņem no datora ne tikai noderīgu informācij, bet arī “blakusefekti” elektoromagnētisko starojumu veidā dažādu frekvenču diapazonos. Ne visai labi uz redzi ietekmē neasums vai attēla mirgošana. Šie efekti nav manīni uzreiz, bet gan tikai pēc ilglaicīgas darbības, un paradas galvassapju un vispareja noguruma veidā.. No visa pateikta izriet galvena tēze: “Uz monitora taupīt nedrīkst!”
No visas datora sistēmas, monitors dzīvo visilgg un visrētāk to modernizē. Tas ir tāpēc, ka monitora maiņai nepieciešami diezgan lieli līdzekļi, un, pie mēginājumiem veco monitoru pārdot, izradas ka tā cena tuvosies nullei tā noletošanas dēļ.
Kas attecas uz monitoriem, tad arī tehniskas pilnveidošnas jomā tie rī paliek diezgan konservatīvi. Tagad par normu uzskata krāsaino monitoru ar ciparvadību (kas tiek realizēta gandrīz visos mūsdenu 15-collu monitoros) un sertificētu pēc elektromagnērisko stārojumu līmeņiem. Visiem tādiem apparātiem ir arī frekvenču sinhronizāciju automatiskas izvēles iespēja un rindu izverse ne mazāk par 70 Hz. Katodstaru lampai (KSL) ir pretzilbšņu sēgumi, mazie attēlaa kropļojumi un attalumi starp punktiem robežās no 0,22 līdz 0,28 mm.…
