Viena risinājuma analīze
Bieži vien rodas viedokļu nesakritība, tieši tāpēc, ka domas par to kā ir pareizi atšķiras. Redaktore, publicējot rakstus ar svešu vārdu un uzvārdu, ir bijusi bezatbildīga. Savās iedomās, viņai var šķist, ka tādējādi neviens no šāda morāles pārkāpuma necietīs, līdz brīdim, kad kāds tiks saukts pie atbildības. „Bezatbildība rada brīvības ilūziju, bet īstenībā tā cilvēku iesēdina lejupslīdes laivā, kas bezrūpīgi peld līdz pirmajām krācēm.” Katram iesaistītajam par rakstu ir jānes morālā atbildība. „Morālā atbildība ir spēja paredzēt savas rīcības sekas, ir grēku nožēla, ir vainas izjūta par slikti darīto, ir centieni labot nodarīto pārestību, netaisnību. Atbildība ir ārējā, objektīvā nepieciešamība, pārvērtusies iekšējā stimulā, pašaktivitātē, motīvā, cieņā pret pienākumu.”
Tāpēc ir jāvienojas visiem iesaistītajiem par ko konkrētu, kā rīkoties noteiktās situācijās, lai neveidotos konflikts. Tāpēc par pareizu uzskatu un izvēlētos ceturto situācijas risinājumu, kurā piedāvātu redaktorei izveidot kopīgu morāles kodeksu, kura veidošanā piedalītos visi avīzes darbinieki un izvērtētu dažādu gadījumu plusus un mīnusus, kā rezultātā izveidotu visiem apmierinošus nosacījumus avīzes darbībā. Uzskatu, ka šis risinājums no desmit variantiem ir vislabākais, jo šādi, visticamāk, tiktu atrisināta problēma un būtu mazāk zaudētāju, bet vairāk ieguvēju.
Lai gan šī ir vienkārši skolas avīze, tai ir maza auditorija un tā nav oficiāla, tās darbībā jābūt kaut kādam principu, vērtību un normu kopumam, jo ir šīs ir attiecības ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupu. …
