Motivācija ir cilvēka rīcības sākotnēju cēloņu komplekss, kurā ietilpst motīvu hierarhiskā sistēma, darbības (mūsu gadījumā – mācīšanās) jēga, mērķi, emocijas, intereses un citi aspekti. Motivācijai ir dažādas funkcijas: tā rosina noteiktu uzvedību, virza cilvēka darbību, organizē to un piešķir tai savu personīgu jēgu un nozīmi. Nezinot motīvus, nevar izprast cilvēka mērķu izvirzīšanas cēloņus un īstu viņa rīcības jēgu, ko katrai rīcībai piešķir tieši motivācija. Vienu un to pašu rīcību var rosināt dažādi motīvi, un, atkarīgi no tiem – tai rīcībai var būt krasi atšķirīga nozīme dažādos gadījumos. Šī pēdējā, tā saucamā “jēgas veidojošā” motivācijas funkcija ir raksturīga specifiski cilvēkam kā domājošai, ar apziņu apveltītai būtnei.
Mācību motivācija ievirza mācību darbību, radot aizrautību ar mācībām un uzturot to ilgākā laikposmā. Tā sekmē labu rezultātu sasniegšanu mācībās un piešķir mācīšanās procesam personīgu jēgu un nozīmi. Tāpēc viens no svarīgākajiem skolotāja uzdevumiem ir veicināt un pastiprināt skolēniem motivāciju, ievērojot un izpētot viņu motivācijas sfēras attīstību, izvērtējot motivācijas sfēras stāvokli noteiktā laika posmā, saredzēt tās attīstības tuvāku un tālāku perspektīvu.…