Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:925663
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.06.2015.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
I.  Bizantijas mozaīku māksla 5.-7. gs. (galvenokārt Ravennas baznīcās)    3
II.  Bizantijas mozaīku māksla 9.-10.gs.    4
III.  Bizantijas mozaīku māksla 11.-12.gs.    5
IV.  Bizantijas mozaīku māksla 13.gs. – 15.gs.    5
V.  Bizantijas mozaīku māksla ārpus Bizantijas impērijas robežām (11.,12.gs.)    6
  Kopsavilkums un secinājumi    6
  Izmantotās literatūras saraksts    8
  Pielikums    9
Extract

Kopsavilkums un secinājumi
Bizantijas mākslas agrīnajā posmā arhitekti vislielāko uzmanību veltīja iekštelpu dekoratīvajai apdarei, kuras visizplatītākā forma bija mozaīka. Galvenās tēmas bija kristietības propagandēšana un valdnieku popularizēšana un dievišķošana.
Mozaīkas radītas, izmantojot dažādas nokrāsas smaltu, kas ir stikla un minerālu sakausējums sīku, kubveida gabaliņu formā.
5.-7. gs. Mozaīku mākslas centrs bijusi Ravenna Itālijā, kur atrasti vieni no senāko mozaīku paraugiem. Mozaīkas Ravennas baznīcās bijušas ļoti krāšņas, kontrastu pilnas (krāsu toņu izvēlē).Vēl tiek ievērotas antīkās tradīcijas, taču tas pamazām nomaina askētiskums. Kompozīcijas ir ceremoniālas un ļoti svinīgas, vienīgā emocija ir plaši ieplestās acis, kuras varētu liecināt par garīgo ekspresiju. Jau šajos gadsimtos iecienīta tematika bez Kristus dzīves un valdnieku ceremonijām bijušas „apdāvināšanas” ainas. Mozaīkas sakārtotas pamīšus, brīvi un kontrastējoši.
9.-10. gs. Līdz ar šo laiku, tiek izstrādāta figūru izkārtošanas kompozīcijā etiķete un noteikta kanona iezīmes. Būtībā evolūcija turpinās līdz 11.-12.gs., kad kompozīcijā parādās shematizācijas iezīmes, krāsu gammā tiek iekļautas toņu nianses un tiek lietotas pakāpeniskas krāsu pārejas. Jāpievērš uzmanība mozaīku dekoratīvajam raksturam, kuru pastiprina mozaīkas lineārais smaltas izkārtojums paralēlās rindās. Pastiprinās garīguma tendence mozaīku gleznojumos, kur sejas tiek attēlotas maigas un apgarotas, lai arī cik traģiska aina nebūtu attēlota. Iemīļots paņēmiens, kā padarīt mākslas darbu iespaidīgāku, ir attēlot klusas dvēseles sāpes un aizturētas emocijas, nekā tiešu traģēdiju.
13.-15.gs. Laiks, kad kompozīcijās zeltītā fõna vieta izmanto arhitektūriskas būves attēlojumus un dabas ainavas. Figūru novietojums arī ir brīvāks un atraisītāks. Krāsu kontrasti tiek spilgtināti. Mozaīkas arī tiek izkārtotas brīvi. Tematika kļuvusi vēl plašāka – ilustrē slavas dziesmas Dievmātei, Kristum, evaņģēlijus, himnas, lūgšanas. Kopumā, mozaīkas ir greznākais glezniecības – lietišķās mākslas veids, kāds redzēts līdz šim.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register