Muižu un piļu piemērošana viesmīlības vajadzībām

Izvēlējos rakstīt šo darbu, jo uzskatu, ka šī tēma ir aktuāla mūsdienās, jo daudzi cilvēki vēlās svinēt dažādus pasākumus ārpus mājā, piem., kāzas, dzimšanas dienas u.t.t. Īsumā aprakstīšu populārākās vietas Latvijā kur var svinēt dažādus svētkus un rīkot dažādus pasākumus.
Dikļi ir kluss lauku ciemats Latvijas ziemeļu daļā, kur dzīvo tikai aptuveni pus tūkstotis cilvēku. Latvijā Dikļi ir atpazīstami kā latviešu teātra un dziesmu svētku tradīciju dzimšanas vieta.
1818. gadā Dikļu muižā 1 (Attēls 1.1 Dikļu pils) tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās Dikļu zemnieki.
1864. gada Vasaras svētkos netālu no Dikļu muižas parka norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētie pirmie Dziesmu svētki.
Dikļi ir bagāti ar dažādiem vēstures objektiem. No Dikļu pils ozolu aleja ved tieši uz nelielo 1722.g. stāvbūvē celto koka baznīcu, kur 1848.g. tika pārveidota par mūra celtni, saglabājot agrākās formas. No 1857.–1867.gadam baznīcas mācītājs bija J. Neikens. Baznīcā atrodas viens no greznākajiem baroka laika Vidzemes baznīcu altāriem (1698.g.) un kancele (1699.g.), ko darinājis Rīgas tēlnieku darbnīcas tēlnieks J. D. Štrauss, kas strādājis arī pie Rīgas Pētera baznīcas portāla akmens figūrām, kā arī darinājis Ugāles baznīcas interjera elementus.
…