Multipleksēšana ir process, kurā vairāki datu kanāli tiek kombinēti vienā datu vai fiziskā kanālā. Multipleksēšana var tikt implementēta jebkurā OSI slānī. Attiecīgi demultipleksēšana ir multipleksētu kanālu atdalīšanas process.
Viens multipleksēšanas piemērs ir kad dati no vairākām aplikācijām tiek multipleksēti vienā zemāka līmeņa datu paketē. Piemērs ir attēlots 1.11 attēlā.
Pastāv dažādas multipleksēšanas metodes, piemēram, laika dalījuma multipleksēšana (eng. TDM – Time-division multiplexing), asinhronā laika dalījuma multipleksēšana (eng. ATDM - asynchronous time-division multiplexing), frekvences dalījuma multipleksēšana (eng. FDM – frequency-division multiplexing) un statiskā multipleksēšana.
Uzdevums no nedublējošās frekvenču virknes katram lietotājam un vidējam signālam. Šie visi signāli tiek pārraidīti vienā un tajā pašā laikā, katrs šis signāls izmanto savu frekvenci. Multipleksors pieņem ievadi un nodod frekvenci katrai iekārtai. Multipleksors piesaista augsta ātruma komunikācijas līniju. Attiecīgais multipleksors, vai demultipleksors ir uz augstā ātruma līnijas beigām un atdala multipleksoros signālus.
Analogo signalizēšanu izmanto , lai pārraidītu signālus. Radio un televīzijas pārraide, kabeļtelevīzija un AMPS šūnu telefonu sistēma izmanto frekvenčdales multipleksēšanu. Šī tehnika ir visvecākā multipleksēšanas tehnika. Kopš tā ir iekļauta analogajā signalizēšanā, tā ir vairāk ausīm pieejams.…