Rezumējot var sacīt, ka politiskā vara ir resurss, ar kura palīdzību darbojas politika. Vara vienmēr ir kādas komandas darbs. Viens no nozīmīgākajiem varas uzdevumiem ir noteiktas politiskās kārtības uzturēšana sabiedrībā. Politiskās varas jēdziens iekļauj arī vardarbības potenciālu, kā arī ideoloģiskās varas jēdzienu. Varai ir jābūt leģitīmai, jo leģitīmu varu ir iespējams prognozēt un paredzēt. Politisko varu raksturo ne vien faktiskā spēja piespiest, bet arī leģitimitāte daļas pakļauto acīs.
Mūsdienu demokrātijā ir būtisks varas dalīšanas princips trīs fundamentālajos varas atzaros – likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā. Likumdevēja un izpildvaras savstarpējās attiecības ir katras politiskās sistēmas pamats. Izpildvara ir atbildīga par politikas formulēšanu politiku un pasākumu piedāvāšanu, ar kuru palīdzību šo politiku piedāvāt sabiedrībai, savukārt likumdevēja spēks ir novērojams tajā, vai tam piemīt kapacitāte ierobežot izpildvaras darbību.
Satversmē Saeimai ir piešķirtas visnotaļ plašas pilnvaras. Tomēr ir novērojamas atšķirības starp Satversmē noteikto likumdevēja pilnvaru plašumu un praktiski novērojamo situāciju. Latvijas gadījumā ir novērojama pieaugoša izpildvaras dominance pār likumdevēja varu. To skaidro vairāki apstākļi, no kuriem daži ir resursu trūkums, tieksme izmantot parlamentāro uzraudzību šauru grupu interesēs, komisiju virspusējais darbs, kā arī spēcīga premjerministra institūta un politisko partiju disciplīnas trūkums.
…