Secinājumi
1. Par jaunatni tiek uzskatīta tāda demogrāfiskā grupa no 15 līdz 25 gadiem, tai skaitā skolēni, studenti, audzēkņi, strādājošie un nestrādājošie, bezdarbnieki, bāreņi, bez vecāku gādības palikušie, ielu bērni (pārtrūkusi saikne ar ģimeni), jauniešu ģimenes, organizētie un neorganizētie jaunieši ar īpašām vajadzībām un invalīdi.
2. Tieši jaunatne ir valstu nākotne un ne tikai valstu, bet gribētos teikt pat visas pasaules.
3. Mūsdienu jaunatne ir progresīva un daudz attīstītāka par iepriekšējām paaudzēm- komunikācijas ziņā, attiecību modeļu būvēšanā un izpratnē par pašu esības pamatu.
4. Bet arī 21. gadsimta jaunietis spēj apvainot, noniecināt, pat nogalināt uzskatu atšķirības, vai ādas krasas dēļ. Nākas secināt, ka jaunieši ir mantojusi zināmu aprobežotību un konservatīvismu, ko nebaidās izteikt ar vardarbību.
5. 2006. gadā pirmo reizi kopš 1991. gada samazinājās studējošo skaits, galvenokārt tāpēc, ka augstskolas vecumu sasniegusi tā vecuma grupā, kur kopējais jauniešu skaits ir mazāks nekā iepriekšējās vecuma grupās
6. Studentu samazināšanas iemesls var būt demogrāfiska situācija valstī un pasaulē, ka arī šodienas ekonomiska situācija, kad jaunieši ir spiesti strādāt nevis mācīties.
7. Jaunieši arvien vairāk apzinās izglītības vērtību sava dzīvē.
8. Saskaņā ar aptaujas par augstskolu absolventu turpmākajām dzīves gaitām, rezultātiem pēc bakalaura grāda iegūšanas aptuveni puse no studentiem plāno turpināt izglītību. Savukārt tie, kam ir maģistra grāds, biežāk iekļaujas darba tirgū un mācības neturpina.
9. Augstākajā izglītībā viena no lielākajām problēmām ir finansējuma nepietiekamība. Visvairāk to jūt studenti, studējot par maksu, vai saņemot stipendiju, kas ir daudz mazāka nekā iztikas minimums valstī.
10. Pat ja cilvēks ir beidzis prestižas augstākās izglītības iestādes, tā vēl nav garantija, ka viņš būs labs darbinieks.
11. Latvijā darba pieredzei darba devēji piešķir lielu nozīmi un to trūkums būtiski apgrūtina darba meklēšanu. 25% jauniešu- darba meklētāju pašlaik nav darba pieredzes.
12. Tātad drīz vien studijas var kļūt par dārgu prieku, kuru izmantos tie, kas tik ļoti necieš no finansiālā trūkuma, kuriem ir labi apmaksāts darbs vai kuru vecāki pietiekami labi pelna, bet tie, kuriem pašiem nepietiek finanšu līdzekļu, būs spiesti iztikt bez augstākās izglītības.
13. Pēdējo gadu laikā izglītības piedāvājums aizvien aktīvāk tiek veidots, sadarbojoties ar darba tirgus pārstāvjiem un darba devēju asociācijām, kuras skaidri formulē prasības pēc speciālistiem savās nozarēs un vēršas ar savu pieprasījumu Izglītības ministrijā vai pie konkrētām augstskolām un koledžām.
…
