Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:619618
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Not used
Extract

Austrālija- izdzirdot šo vārdu lielākajai daļai cilvēku rodas apmēram vienādas asociācijas un priekšstats. Pirmais laikam, kas iztēlē parādās- tas ir ķengurs un eksotiskā daba. Tā ir zeme, kur viss ir otrādi-tā teikt, ar kājām gaisā, jo kad pie mums ir ziema, viņiem ir vasara un otrādi, līdz ar to iedzīvotāju dzīves ritms stipri atšķirīgs. Bet, mana darba mērķis gan nav salīdzināt Eirāzijas iedzīvotājus ar austrāliešiem, bet gan noskaidrot, kādas attiecības valda starp Austrālijā dzīvojošajām tik atšķirīgajām civilizācijām- pirmiedzīvotājiem- aborigēniem un iebraucējiem-baltajiem cilvēkiem.
Mums visiem ir zināms bēdīgais stāsts par aborigēniem, kurus Rietumu civilizācija nesekmīgi mēģinājusi pieradināt dzīvot pēc saviem standartiem, bet tajā pašā laikā sekmīgi tos izrāvusi no viņu dabiskās, piemērotās vides, kur tiem klājās labi, vai vienkārši iznīcinājusi.
Vēl pirms 200 gadiem šo zemi, ko tagad visi pazīst kā Austrāliju, apdzīvoja tikai aborigēni. Bet 1770. gadā angļu ceļotājs Džeimss Kuks ieradās Botani līcī un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu.18. gadsimtā britu cietumi bija pārpildīti un noziedzniekus bieži sūtīja uz aizjūras zemēm. 1788. gadā pirmie kuģi ar 757 katordzniekiem ieradās no Lielbri­tānijas un izveidoja apmetni vietā, kur tagad atrodas Sidneja. Līdz 1860. gadam Austrālijā tika ievesti vairāk nekā 160 000 katordznieku. 1901. gadā, Austrālija kļuva par neatkarīgu valsti - Austrālijas Savienību. Gadiem ilgi ieceļotāji no Britu salām un Eiropas, vēlāk arī no Āzijas, ir veidojuši šīs milzīgās zemes kultūru. Vilna, kvieši, kā ari derīgie izrakteņi -akmeņogles, dzelzs un vara rūda - ir padarījuši Austrāliju par labklājības zemi un lielākajai iedzīvotāju daļai ir nodrošinājuši augstu dzīves līmeni.
Tātad patiesībā, Austrālija sevī ietver divas dažādas kultūras- to, kas veidojusies un pastāvējusi jau desmitiem tūkstošu gadu un to, kas ir veidota šeit mākslīgi uz Eiropas kultūras bāzes. Un augstu dzīves līmeni ir sasnieguši galvenokārt šīs mākslīgās kultūras veidotāji, jo viņi jau ar šādu mērķi bija ieradušies Austrālijā no paša sākuma.
Līdzās Austrālijas pilsētu termītizturīgajām baltā skārda kotedžām eksistē paralēla pasaule- vienu daļu Austrālijas joprojām apdzīvo tās pirmiedzīvotāji- aborigēni. Aborigēni, kas veido aptuveni divus procentus no Austrālijas iedzīvotājiem un kopā sastāda ap 400 000 cilvēku, ir valstī vissliktāk nodrošinātie cilvēki. Daudzos gadījumos tie ir iereibuši pilsētas dīkdieņi tradicionālajos NBA sporta tērpos-aborigēnu elki ir afroamerikāņu sporta zvaigznes- taču joprojām tiek ievērota tradīcija pulcēties pa ģimenēm. Liela daļa no tiem aborigēniem, kas savu dzīvi vada pilsētās, lietojot alkoholu, tik tiešām ir sabiedrības zemākais slānis, kurus visbiežāk no savām kopienām par dažādiem pārkāpumiem ir izdzinuši savējie. Šādi cilvēki ir ne tikai balto neieredzēti, bet arī pašu aborigēnu nopelti, jo viņi neiedziļinās situācijā, kādā ir nonākuši un necenšas neko mainīt. Tabaka un alkohols viņiem ir svarīgāka par viņu vēsturi un tradīcijām. Krogos, kur uzdzīvo baltie, aborigēni tikpat kā nerādās, vai arī ienākuši bikli turas maliņā.
tas tikai pierāda to, ka aborigēni paši savā dzimtenē jūtas kā iebraucēji un ka viņi nespēj līdz galam adaptēties jaunajā balto cilvēku izveidotajā pasaulē.
Taču aborigēnu īstā dzīve sākas aiz lielo pilsētu robežām, kur nelielos ciematos mīt vairākas ciltis, kas cenšas saglabāt valodas un tradīcijas un pašas sev noteikušas sauso likumu, saprotot, cik postoši uz viņiem iedarbojas alkohols. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,27 €
Work pack Nr. 1130623
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register