Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:277965
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.12.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Prelūdija- blīvas formas instrumentāls skaņdarbs; izplatīts kopš 15. gs. Sākotnēji ievadīja kādu skaņdarbu. Pastāv uzskats, ka prelūdija radusies kā sava veida improvizācija, lai pārbaudītu instrumentāla skaņdarba iespējas vai arī, lai iejustos izpildījumā sacerējuma noskaņā. Vispirms prelūdija ieviesās flautistu un ērģelnieku praksē. 16. gs. prelūdija jau bija patstāvīgs skaņdarbs un tika rakstīta galvenokārt harmoniskā akordu faktūrā. 17. gs. sāka līdzināties tokātai. Plašu lietojumu prelūdijas žanrs gūst ērģeļmūzikā (17. – 18. gs.), izceļoties ar koncentriska izklāsta spilgtumu (bagātīgas figurācijas, ornamentālas pasāžas u. c.). Tādas ir J. S. Baha ērģeļu prelūdijas. Daudzās 17. – 18. gs. instrumentālajās svītās prelūdija tika uzticēta cikla ievadījuma funkcija. Īpašu nozīmi prelūdija ieguva, kā
Fūgas savdabīgs ievadījums. Kopš 19. gs. par prelūdiju sauc arī nelielus patstāvīgus skaņdarbus, visbiežāk klavierēm. Nereti prelūdijas apvienotas ciklos (piem., F. Šopēna, A. Skrjabina, S. Rahmaņinova, D. Šostakoviča prelūdijas).


Noktirne – svītas veida instrumentāls skaņdarbs 18.- 19. gs. mijā, kas bija paredzēts atskaņošanai vakarā vai naktī zem klajas debess. Noktirne ir vairākdaļu sacerējums (līdzīgs kasācijai vai serenādei) parasti pūšaminstrumentiem vai stīgu instrumentiem. Noktirni rakstījuši V. A. Mocarts un J. Haidns. Noktirne ir arī serenādes žanram tuvs vokāls a cappella skaņdarbs (Mocarts, Dž. Verdi, Dž. Rosīni).
19. gs. noktirne bija neliels, liriski sapņains, elēģiska rakstura klavierdarbs, visbiežāk trijdaļu formā. Šādu noktirnes žanra veidu aizsāka Dž. Fīlds., F. Šopēns noktirnes muzikālo tēlainību bagātināja un padziļināja (21 n.), viņa noktirnes iezīmējās ar spilgtu melodiku un plašu izjūtu dinamiku – no romantiskas poēzijas līdz dramatiskam patosam. R. Šūmanis, balstīdamies uz E. T. A. Horfmaņa tāda paša nosaukuma novelēm, akcentēja noktirnē fantastikas elementus. K. A. Debisī par „Noktirnēm” nosaucis savu orķestra darbu triādi, ko rosinājušas augļu gleznotāja Dž. E. M. Vistlera impresionistiskās gleznas. Noktirnes rakstījuši arī M. Rēgers, P. Hindemits, M. Gļinka, A. Boradins, P. Čaikovskis.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register